Digitālā bitcoin un mēs. Mainīsim atkal naudu? (233)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA, TVNET

Bitcoin ir digitālā nauda. Tā palīdz pirkt un pārdot ar datora vai viedtelefona palīdzību. Darījumu veic vienādranga (peer to peer) režīmā jeb pa tiešo starp pircēju un pārdevēju. Pārdošanu nepieskata centralizēta institūcija, bet tā balstās uz tīkla lietotāju akcepta bāzes. Maksājumi notiek šifrētā veidā un lietotāji ir anonīmi. Tātad pie mums ir ieradusies nauda, kas iztiek bez īstajiem starpniekiem (bankām), nodokļiem (Valsts Ieņēmumu dienesta) un pazemojošajām bankas maksājumu kartēm, kuru saturs par jūsu maciņa biezumu informē katra pirkuma pārdevēju visos veikalos.

Pašlaik viens «bitkons» maksā apmēram 100 eiro un transakcijas ātrums un trajektorijas krietni apsteidz banku maksājumu rutīnas. Paradīze klauvē pie mūsu durvīm. Kā rīkosimies? Laidīsim to iekšā un nomainīsim visus savus eiro un atlikušos latus pret «bitkoiniem»?

Protestēsim pret bankām?

Modernās sabiedrības neapmierinātība ar banku sistēmu nevienam nav pārsteigums. Dārgās transakciju izmaksas, direktoru sulīgās algas un visbeidzot pēdējo gadu krīzes ar neskaitāmām banku «glābšanas programmām» uz nodokļu maksātāju rēķina ir darījušas savu - banka nav mūsu mīluļu sarakstā. Vēl vairāk - nav pat argumentu lai pierādītu, ka vienīgais godīgais norēķinu veids modernajā sabiedrībā ir «laist visu savu naudu» caur bankām, kas faktiski ir privāta biznesa uzņēmumi ar savām peļņas interesēm.

Šodien «norēķināties godīgi» skaitās ļaut bankām «uzvārīties» uz mūsu rēķina, jo tikai tā valsts kase spēj piespiest mūs samaksāt visus nodokļus un nodevas, kas nepieciešami varas aparāta uzturēšanai. Tikai tā vara spēj izsekot mūsu naudas maka saturam un iekasēt sev daļu no tā.

Līdz ar jauno, alternatīvo maksāšanas līdzekļu parādīšanos pastāv risks, ka iedzīvotāji=pilsoņi=sabiedrība var izlauzties no esošās naudas uzskaites sistēmas un pārtraukt finansēt valsts politiskās un ekonomiskās varas izdevumus. Tā sakot - sabiedrība vairs nebūs nodokļu maksātāja un sekas šim virzienam var būt katastrofālas. Nebūs vairs to, kas maksās nodokļus skolu, transporta, sabiedriskā sektora, sporta, kultūras, varas aparāta ierēdņu (valdību, parlamentu, policiju un tiesu ieskaitot) un citu publisko izdevumu finansējumu. Tas nozīmē, ka ar valsti «būs cauri». Vismaz tās pašreizējā veidolā.

Virtuālā nauda apdraud valsti

Kas notiek, ja nauda apdraud gan nacionālās valstis, gan ūnijas, gan visu valsts pārvaldes sistēmu kopumā, jo paver jaunu norēķinu veidu - digitālo jeb kriptovalūtu, kas nav piesaistīta nevienai konkrētai valstij? Ar bitcoin tiek nojauktas naudas emitēšanas politiskās robežas, realizēta decentralizācija, veicot norēķinus tikai un vienīgi starp tiem, kas kaut ko pērk vai pārdod. Tas nozīmē, ka preču un pakalpojumu pirkšana iznāk lētāka, jo banka par katru transakciju no valsts uz valsti iekasē sev sulīgus procentus un/vai nodevas, bet bitcoin «par darbu paņem» tikai 0,0005%. Bez tam maksāšana un naudas iekasēšana ir anonīma. Neviens nezina, kurš ir maksātājs. Te neprasa pasi, personas kodu vai uzņēmuma reģistrācijas datus.

Ideāli?

Tieši tāpēc šo maksāšanas veidu visveiksmīgāk un straujāk pagaidām ir izmantojuši narkotiku tirgotāji. Zviedru Rikskriminalpolisen liecina, ka bitcoin vērtība aizvadīto divu gadu laikā ir pieaugusi 1000 reižu un pašlaik viens BTC maksā apmēram 100 eiro. Tā izplatība «kriminālajā pasaulē» izvēršas plašumā. Tas notiek šādi: 1) narkotiku pārdevējs «dārknetā» (ar speciālas programmatūras palīdzību) piedāvā savu preci, kuru pircējs apskata ar tās pašas programmas palīdzību; 2) pirkšana notiek ar e-naudu, anonīmi no digitālā maciņa, kas parādās internetā; 3) visi, kam ir pieeja specializētajai programmatūrai, redz, vai šajā maciņā ir nauda vai nav, un pēc tam apstiprina konkrēto maksājumu (3-8 apstiprinājumi ir norma); 4) maksāšanas sistēma ir šifrēta, lai izvairītos no hakeriem un zagļiem un naudas nonākšanai pārdevēja digitālajā maciņā, kas arī aizslēgts ar šifrētu atslēgu.

Pēdējo mēnešu laikā «bitkoini» ir reģistrēti kā galvenās lomas spēlētāji sešos narkotiku noziegumos Zviedrijā. Pērn decembrī Haparandas tiesā tika notiesāti četri narkotiku tirgoņi, kuru norēķini tika veikti tikai un vienīgi digitālajā naudā. Bandas vadoņa, 23 gadus vecā narkotiku pārdevēja datorā tika konstatētas simtiem transakciju un peļņa «bitkoinos» gandrīz viena miljona SEK vērtībā. Virtuālā nauda tika glabāta trijos «maciņos» un darījums tika veikts ar «Silk road» palīdzību, kuru policija oktobrī slēdza. Šoreiz apsūdzētais pats informēja policiju par kodiem un «atslēgas vārdiem». Pretējā gadījumā likuma sargiem nebūtu izdevies nokļūt līdz naudai.

Valstiska problēma

E- nauda jau sen sašķēlusi ekonomistu viedokļus un izraisījusi diskusijas likumdevēju līmenī. ASV ar šo jautājumu aktīvi nodarbojas jau divus gadus, tikko šis jautājums sasniedzis arī ASV kongresa līmeni.

Krievijā prokuratūra nupat aizliedza jebkāda veida maksājumus ar «bitkoiniem». Līdzīga nostāja ir arī Dānijā un Ķīnā.

Zviedrija par šo tēmu vēl «taustās», un varas pārstāvjiem e-naudas efekti vēl nav īsti izprotami, jo Eirokomisija tikai aprīlī grasoties pievērsties bitcoin un digitālās ekonomikas analīzei. Turpretī zviedru nodokļu pārvalde šo sfēru jau mēģina pārvaldīt, pieprasot nodokļus par bitcoin pirkšanu, un kopš decembra visiem zviedru uzņēmumiem, kas veic darījumus ar bitcoin, nākas reģistrēties Finanšu inspekcijā.

Turpretī Latvijas FKTK «bitkoin» un tamlīdzīgos finanšu instrumentus neuzskata par naudu un neiesaka to izmantošanu, jo tas neesot drošs maksāšanas līdzeklis. Arī Latvijas Banka neatbalsta transakcijas vai ieguldījumus virtuālās valūtās. Pēc FKTK domām, «bitcon pēc būtības drīzāk ir uztverams kā prece jeb produkts, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas, tādējādi šis instruments nav pielīdzināms legālam maksāšanas līdzeklim» (Delfi, Bizness, 2014.13.02).

Tas nozīmē, ka bitcon Latvijā neskaitās nauda un tiem, kas ar to pērk un pārdod, nav jāuztraucas par PVN vai cita veida nodokļu nemaksāšanu. «Tā ir naudiņa, kas palīdz izvairīties no nodokļiem, jo tie neuzrādās nekādās ienākumu deklarācijās,» konstatē interneta čatā «Tomi», un viņam piebalso arī citi uzsverot, ka «kriptovalūtas drīz pārņems naudas sistēmu». Amizanti, ka «bankas un valsts vara pagaidām nevar izdomāt, kā pārņemt šos virtuālos maksāšanas līdzekļus savā pārziņā, tāpēc arī ārdās», secinot - «kamēr šai naudai nav tikuši klāt baņķieri (naudas mijēji un aizdevēji) un varas mafija ar savu nodokļu sistēmu, tikmēr šādu norēķinu sistēmu mums vajag izmantot» (Ierindas pilsonis).

Izrādās, ka arī Latvijā pastāv «bitkoinu» legalizācijas problēma, tikai mūsu atbildīgās institūcijas šai krīzei nav gatavas, tāpat kā FKTK nebija uz starta iepriekšējo krīžu situācijās. Starp citu, Latvijas investīciju zelta tirgotājs un valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs «Tavex» 28.janvārī ir iesniedzis oficiālu pieprasījumu attiecīgajām valsts iestādēm par «Bitcoin», jo apsver iespēju tuvākajā nākotnē sākt tirdzniecību ar šo un līdzīgiem finanšu instrumentiem. Uzņēmums jautājis Finanšu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Latvijas Bankai, FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, kas tad patiesībā ir «Bitcoin» - valūta, virtuālā/digitālā nauda, prece vai izejviela (commodity), pakalpojums, finanšu instruments, kapitāla vērtspapīrs, elektroniskā nauda, kā arī to, kādi nodokļi tiek aprēķināti šāda instrumenta izmantošanas gadījumā. Pagaidām vēl valsts institūcijas nekādus skaidrojumus neesot sniegušas. (Delfi, 2014.05.02)

Berlīnes «bitkoinu» kafejnīca un nākotne

Bitcon zviedru apvienības priekšsēdētājs Mats Henriksons uzskata, ka e-naudas lietotāju vairākums nepavisam neesot tikai kriminogēno aprindu ļaudis. Ap 10 000 cilvēku SWE robežās šodien norēķinās ar bitcoin naudu legālos darījumos, un zināma problēma, protams, esot hakeru uzbrukumi elektroniskās naudas maciņiem internetā. Amerikāņu Wired tikko informēja par kādu hakeru aplaupītu personu, kuram tika nozagti «bitkoini» 500 000 USD vērtībā. Matsam Henriksonam liekas, ka šis gadījums ir izņēmums. Ikviens interneta darījums šodien ir riskants.

Tikmēr Jorgs Platcers Berlīnes kafejnīcā «Room 77» turpina norēķināties ar klientiem «bitkoinos».

«Tas ir sensacionāli un grandiozi, es jūtos lieliski. Jā, mani klienti man maksā ar e-naudu. Pirmām kārtām tas ir kolosāli, jo man nav jārēķinās ar bankām. Jūtos kā eiforisks pionieris,» atzīstas hamburgerbāra īpašnieks. Pats - kādreizējais hakeris un kiberpanks.

«Par kibernaudu visi sapņoja jau sen. Taču mēs šeit «Room 77» uz Graefestrasse Berlīnē pirmie sākām pieņemt maksājumus «bitkoinos». Pirmie visā pasaulē! Vienlaikus ar mums to sāka darīt arī kāds bārs Ņujorkā, bet šie strauji bankrotēja,» smejas Jorgs un uzskaita iemeslus sava biznesa uzplaukumam: 1) klienta nauda ir viņa telefonā, 2) biznesa ideja izslēdz nodokļus, kurus jāmaksā bankas karšu īpašniekiem, 3) tas ir ērti un parocīgi gan pircējam, gan pārdevējam.

Var gadīties, ka «bitkoins» tomēr ir kaut kas vairāk par «preci, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli» (FKSK) vai valūtu (Finansinspektionen).

Var gadīties, ka tas ir ķieģelis kādas jaunas, daudz taisnīgākas publiskās ēkas celtniecībā arī pie mums.

Kā jums liekas?

Komentāri (233)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu