Paliec mājās 24.maijā, viena balss nav izšķirīga. Aizmirsti referendumu par otru valodu Latvijā; domā par autobāni, kad citi piemin Baltijas ceļu; lustīgi atzīmē II pasaules kara beigas 9.maijā un uz Jauno Vilni uzvelc tīru Rīgas Dinamo krekliņu, bet vasarā atpūties pie jūras Krimā. Tomēr neskumsti, ja zaudēsi noguldījumus nerezidentu bankā, - tev jābrauc prom uz Eiropu, tur ir labāk, tur viss jau ir gatavs. Mēs paliksim tepat un gaidīsim tevi atpakaļ. Bet tev taču vienalga. Kādēļ vēl kavējies?
Šī ir mūsu Latvijas nākotne, ja pazaudēsim Eiropas Savienību.
Ārpus Eiropas Savienības (ES) robežām nav drošas, suverēnas un neatkarīgas Latvijas. Šodien tas vairs nav pārspīlējums, bet fakts. Tā ir Latvijas vienīgā realitāte 21.gadsimtā, mūsu pienākums ir to aizstāvēt un cīnīties. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir mūsu vienotības apliecinājums tuviem un tāliem, kas Eiropu grib redzēt sadrumstalotu, novājinātu un garā aptaukojušos. Bet 2014.gada EP vēlēšanas ir īpašas, jo Eiropa ir vārgāka, nekā mums visiem šķita vēl pirms pusgada. Tās vājums nav tikai ārēju spēku ietekmē radies, tādēļ bez «jaunām asinīm» vecā Eiropa pārstās elpot. Tas nav beigu sākums, tā ir jauna iespēja, izaicinājums mums visiem kopā.
Uzskatiet EP vēlēšanas Latvijā par prāta vingrinājumu Saeimas vēlēšanām rudenī. Ja jums šķiet, ka 4.oktobrī būs vieglāk izvēlēties starp pašreizējām varas partijām, tad apdomājiet vēlreiz. Drīzāk atgādināsim sev Rīgas pašvaldības vēlēšanas 2013.gada vasarā, kad maza vēlētāju aktivitāte nodrošināja populistiem vairākumu galvaspilsētā.
Mēs esam par cieši integrētu un vienotu Eiropas Savienību visā tās krāšņajā daudzveidībā:
1. Mēs esam pret politiskajām partijām/politiķiem, kas apšauba demokrātiju kā veiksmīgāko zināmo valsts pārvaldes formu, neslēpti izrādot simpātijas okupantiem un separātistiem pie ES robežām;
2. Mēs esam pret politiskajiem populistiem, kas ES iekšpusē grib redzēt nacionālā ekstrēmisma sagrauztu Eiropu ar savstarpēji konfrontējošām, pašizolācijā iedzītām 28 valstīm.
Šie politiskie spēki vēl skaidrāk nekā jebkad iepriekš ir redzami uz Centrāleiropas politiskās skatuves, kur tie strauji uzblīduši, galvenokārt pateicoties Krievijas okupācijas agresijai Ukrainā. Latvijas pārstāvniecība Eiropas Parlamentā ir maza, tomēr mūsu marginālie pakaļskrējēji arī būs ļoti labi pamanāmi, ja vairumā rezidēs Briselē:
- Tie, kas negrib atzīt Latvijas valsts eksistenci: Tatjanas Ždanokas Latvijas krievu savienība un Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskā partija;
- Tie, kas centās sēt šaubas par Latvijas valsts pastāvēšanu ar valodas referendumu un nesnauž arī šodien: Saskaņas Centrs;
- Tie, kam ES un NATO drošības garantijas Latvijai ir parodija: Zaļo un zemnieku savienība (ZZS);
- Tie, kam Latvijas valsts ir tikai biznesa projekts: Eināra Repšes «Latvijas attīstībai».
Pēdējo 10 gadu laikā Eiropas Savienībā (ES) brīvprātīgi ir iestājušās 12 valstis, kopā izveidojot pasaulē lielāko vienoto tirgu ar 500 miljoniem iedzīvotāju 28 Eiropas Savienības valstīs. Skaitļi, protams, iespaidīgi. Bet Eiropas Savienība nebūtu kļuvusi lielvara, ja katra ES valsts būtu rūpējusies primāri par savu labklājību. Šī patiesība vecajā Eiropā ir piemirsta. Mums tā ir jāatgādina. Lai cik ekonomiski spēcīga un demokrātijas tradīcijām pārbagāta ir vecā Eiropa, tās ķirmju saēstajai ostpolitik jeb ES ārpolitikas redzējumam ir vitāli nepieciešams «jauno» dalībvalstu morālais kompass.
No esošā politiskā piedāvājuma Latvijā atliek vien divas partijas: «Vienotība» un Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK». Šāds kompromiss izšķirīgos brīžos ir neatsverams, lai kopā nostātos pret tiem, kuri grib redzēt iekšēju kašķu novājinātu Latviju viegli ietekmējamā Eiropas Savienībā.
Tādēļ, ja esi neapmierināts ar lietu kārtību Eiropas Savienībā, tad jēdzīgākais veids, kā protestēt, ir balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Alternatīvas nav. Tikai kopā. Piedalies un nekad nerimsties pieprasīt vairāk!
/nginx/o/2021/10/14/14137555t1h978c.jpg)
