Pārliecinošā labēji radikālo partiju uzvara Eiroparlamenta vēlēšanās Francijā un Lielbritānijā, kā arī ievērojami analoģisku radikālo labējo, kreiso un eiroskeptisko partiju panākumi citās ES valstīs ir radījuši manāmu satraukumu Eiropā un arī ASV.
Maskavas Trojas zirgs un lapsas Eiroparlamenta vistu kūtī (65)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Radikālajām partijām ir izdevies dubultot savu pārstāvniecību EP. Prognozes liecina, ka galējās un eiroskeptiķu partijas varētu būt ieguvušas aptuveni 140 vietas parlamentā no kopā 751 deputātu vietas. Lai arī visos jautājumos dienas kārtību parlamentā šīs partijas nezin vai noteiks, jo joprojām vairākumā EP ir labēji un kreisi centriskās partijas, tomēr neviens nešaubās, ka uzvarētāji šogad ir arī radikālie spēki, kas darīs visu, lai grautu Eiropas Savienību no iekšpuses.
Marina Lepēna kā Maskavas Trojas zirgs
Ultralabējie politiskie spēki ir arī Putina autoritārā režīma ideoloģiskie sabiedrotie Eiropā. Ņemot vērā, ka šīs partijas ideoloģiski palīdz Kremlim īstenot Eirāzijas impērijas izveidošanu un Eiropas vienotības graušanu, varam būt droši, ka Kremlim ir izdevies Eiropas Parlamentā ievest Trojas zirgu*.
Uztraucoši, ka radikāļiem vislielākie panākumi ir lielākajās ES valstīs Francijā un Lielbritānijā..
Francijā visvairāk balsu (25%) ieguva galēji labējā Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) vadītā Nacionālā fronte (Front National), ko Francijas premjerministrs Manuels Valss jau paspējis nodēvēt par politisku zemestrīci. Front National ir ieguvusi 24 no 74 Francijai atvēlētajām vietām EP.
Lepēnas partija pārliecinoši pārspējusi Francijas centriski labējo Tautas kustības savienību (UMP), kas saņēmusi 20,8% balsu, un valdošo Sociālistu partiju, kas ieguvusi 14% balsu.
Francijas Nacionālā Fronte neslēpj, ka vēlas likvidēt ES un NATO un to vietā izveidot paneiropas neatkarīgu valstu savienību, kurā ietilptu arī Krievija un kuru vadītu Parīzes, Maskavas un Berlīnes alianse. Nacionālā Fronte uztur ciešas attiecības ar Krievijas Eirāzijas politikas ideologiem, un Lepēna ir gaidīta viešņa Kremlī, kur viņu vienmēr pieņem augstā politiskā līmenī.
Ukrainu negaidot ES
Pret imigrantiem naidīgi noskaņoto franču Nacionālo Fronti vienādi atbalsta gan valsts ierēdņi, gan bezdarbnieki un galvenais - jaunieši. Trešā daļa vēlētāju par šo partiju ir līdz 35 gadiem. Viņus uzrunā Marinas Lepēnas patriotisma lozungi un Briseles kritika.
Lepēna uzskata, ka Francija pārdzīvo savas identitātes krīzi un, ka viņas vēlētāji vēlas dzīvot Parīzē, kuru nevada no Briseles. Viņa ir par daudzpolāru pasauli. Tieši kā viņas ideoloģiskais partneris Putins. NF līdere kritizēja ES rīcību Krievijas un Ukrainas krīzes risināšanā un atbalsta Krimas aneksiju, kuru veica Krievija.
Marina Lepēna vairākkārt ir paziņojusi, ka nevēlas Ukrainu redzēt Eiropas Savienībā, jo šai organizācijai vairs neesot pa spēkam pabarot vēl vienu liekēdi.
«Vajag pavisam skaidri pateikt, ka eiropieši nevēlas redzēt Ukrainu Eiropas Savienībā Viņiem tas tika solīts, taču viņiem ir jāzina, ka Ukrainu te neviens negaida. Mēs tagad atrodamies pretējās pusēs. Taču Krima ir krieviski runājoša valsts daļa un gandrīz Krievija, tā mēs varam sacīt,» saka Marina Lepēna žurnālistiem.
Lapsas vistu kūtī
Lielbritānijā uzvaru guva Naidžela Faridža (Nigel Paul Farage) vadītā eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UK Independence Party), kas ieguvusi vairāk nekā 27% balsu. EP šo valsti pārstāvēs 23 UKIP deputāti. Tik daudz vietu nav nevienam citam konkurentam no Apvienotās Karalistes. Šo partiju visu laiku uzskatīja par marginālu politisku spēku, jo tai nav nevienas vietas britu parlamentā. Taču kopš 25. maija tā ieies vēsturē kā 100 gadu laikā pirmā partija, kas ir apsteigusi gan leiboristus, gan konservatīvos.
«Tagad viņi (leiboristi un konservatīvie) jūtas kā zelta zivtiņas, kas izmestas no akvārija uz grīdas. Guļ uz sāniem un plāta žaunas, lai izmisīgi rītu gaisu,» tā konkurentus raksturo Naidžels Faridžs.
Šis eiroskeptiķis jau 20 gadus ir politikā un pauž pret ES naidīgus uzskatus. Kad viņš izstājās no konservatīvo partijas 1993. gadā, protestējot pret tās parakstīto Eiropu vienojošo Māstrihtas līgumu, viņš piedalījās Neatkarības partijas dibināšanā, un tagad tā ir EP.
Taču pavisam īstu popularitāti politiķis ieguva pagājušajā ziemā, kad viņš solīja aizstāvēt britus pret imigrantu invāziju no trūcīgākajām ES valstīm (tai skaitā no Latvijas). Paradoksāli, taču Faridžs nav bijis īpaši kritisks pret trūcīgo latviešu meiteni Līgu. Britu skandālu prese plaši savā laikā aprakstīja Faridža dēku ar kādu latvieti vārdā Līga, kuru viņš it kā esot septiņas reizes ieguvis vienas nakts laikā 2006. gadā, kad bija pavadījis viņu līdz mājām pēc vakara klubā Biggin Hill, kas atrodas Kentā.
Šodien ekscentriskā Faridža partija uzskata, ka visās Eiropas Savienības ekonomiskajās un politiskajās problēmās vainīga ir eirobirokrātu paaudze, kas izaugusi pēdējo 20 gadu laikā.
«ES ir absolūti antidemokrātiska struktūra, kas ir galēji centralizēta, kur centrs izlemj visu. Tikai Briselē zina, kā attīstīt ekonomiku, kur ņemt resursus. Šajā savienībā ir sadzītas galīgi dažādas valstis, ar dažādu vēsturi, ar valodām, kultūru. Galvenais, ka valstis tur ievilka, neprasot pašiem cilvēkiem, vai viņi to grib,» sludina UKIP līderis.
UKIP ir arī kritiska pret Lielbritānijas ārpolitiku un rīcību Lībijas, Sīrijas un arī Ukrainas krīzes jautājumos.
2010. gada vēlēšanās Faridžs gandrīz vai gāja bojā, kļūstot par savas kampaņas upuri, kad vēlēšanu dienā viņš ar savu mazo lidmašīnu gaisā vilka plakātu, kurš satinās lidmašīnas astē, un lidaparāts nogāzās zemē. Tagad viņš uzskata - lai sev pievērstu uzmanību, nav jākrīt no debesīm zemē.
Britu prese raksta, citējot pašu Faridžu, ka Neatkarīgās partijas lapsa ir ielavījusies Vestminsteras vistu kūtī. Ne pa jokam satraukušās ir konservatīvo «vistas», kuras, lai atgūtu politisko iniciatīvu, ir gatavas iniciēt referendumu par Apvienotās Karalistes dalību ES. Protams, ja uzvarēs nākamajās britu parlamenta vēlēšanās.
Latvijas deputāti - lapsas vai vistas?
Taču pagaidām antieiropeiski un prokremliski noskaņotās ultralabējās un ultrakreisās lapsas plosīsies pa Briseles koridoriem. Faridžs un Lepēna nav vienīgās lapsas Eiroparlamenta vistu kūtī, jo, kā jau minēju, eiroskeptiķu lapsas Eiropas Parlamentā sildīs vismaz 140 vietas. Izskatās, ka šo rudo lapsu sabiedrībā harmoniski iederēsies arī daži Latvijas deputāti. Ždanoka, Mamikins un varbūt arī uzskatos noslēpumainā Grigule?
Bet pārējie mūsu deputāti (Dombrovskis, Pabriks, Kalniete, Kariņš, Zīle), protams, pagaidām ir uzskatāmi par šo lapsu upuriem – baltām un pūkainam kladzinošām vistām, kas, lai glābtu dzīvības, pašlaik izmisīgi meklē savus būrus (frakcijas), un vēlāk, lai nezaudētu politisko iniciatīvu, būs spiesti mainīt gan orientāciju, gan sugu un/vai dzimumu.
Viens ir skaidrs, ka tagad Eiroparlamentā spalvas lidos pa gaisu un mums - skatītājiem nebūs garlaicīgi. Taču, nopietni runājot, pats svarīgākais ir, lai vistām izdodas izolēt lapsas un galu galā lai eiropiešiem veicas nākamajās vēlēšanās ierobežot to skaitu. Citādi Eiropai draud briesmas.
* Trojas zirgs bija milzīgs koka zirgs sengrieķu mitoloģijā, kurā Trojas kara laikā bija paslēpušies ahaju (grieķu) karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā. Trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda Trojas zirgu Trojā. Naktī ahaji izkāpa no zirga un ielaida pilsētā pārējo ahaju karaspēku, Troja nonāca ahaju rokās.