Resursu centra sievietēm «Marta» vadību pārsteidzis Ģenerālprokuratūras viedoklis, ka ir tādi izvarošanas gadījumi, kad cietušās veicinājušas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret sevi, - organizācija uzskata, ka tas rada bažas par objektivitāti tiesvedības procesos Latvijā.
Kā uzzināja nevalstiskajā organizācijā, 13.aprīlī «Martas» vadība nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai, lūdzot skaidrot virsprokurores Elitas Jurkjānes izteikumus, ka «cietusī bieži ir vainīga, ka tiek izvarota». Šādu viedokli Jurkjāne esot paudusi Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 9.aprīlī, skaidrojot, kāpēc nav nepieciešamības palielināt sodu par izvarošanu.
«Martas» vadītāja Iluta Lāce uzskata, ka Jurkjānes teiktais rada nopietnas bažas par objektivitāti tiesvedības procesos Latvijā. Tāpat viņa domā, ka šādi izteikumi no valsts amatpersonu puses palielina upuru risku piedzīvot atkārtotu viktimizāciju, ziņojot par izvarošanas gadījumiem, un sabiedrībā uztur mītu par upura vainošanu, radot greizu priekšstatu par to, ka upurim ir izvēles iespēja - tikt izvarotam vai nē.
Pēc nepilna mēneša, 13.maijā, saņemta Ģenerālprokuratūras atbilde, kas nevalstisko organizāciju nebūt neapmierina un tiek pielīdzināta virsprokurores Jurkjānes izteikumiem.
Atbildes vēstulē Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Krišjānis Rudzītis norāda, ka virsprokurore nav teikusi neko tādu, kas veicinātu minētās situācijas, un nav pamata apšaubīt viņas profesionālo kompetenci.
Jurkjāne savā viedoklī esot norādījusi, ka nav pamata palielināt brīvības atņemšanas soda minimālo robežu, jo jābūt iespējai noteikt adekvātu soda mēru, izvērtējot katra konkrētā izvarošanas gadījuma apstākļus, kas praksē atšķiras, skaidro Rudzītis. Tāpat viņa esot aicinājusi ņemt vērā, ka ir arī tādi izvarošanas gadījumi, kad cietušās veicinājušas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu pret viņām, labprātīgi iesaistoties kopīgā alkohola lietošanā un izaicinoši uzvedoties, kas novedis pie tā, ka viņas tikušas izvarotas.
«Virsprokurores paustais viedoklis nekādā veidā nav uzskatāms par izvarošanas upuru kā tādu vainošanu, kas, protams, būtu nepieļaujami. Minētais viedoklis būtībā ir saprotams vienīgi kā norāde uz praksē visnotaļ atšķirīgajiem izvarošanas faktiskajiem apstākļiem, sakarā ar ko pastāv nepieciešamība sodu attiecīgi individualizēt,» uzsver Rudzītis.
Ģenerālprokuratūras skaidrojumi «Martas» vadību pārsteidz. «Prokuratūra uzskata, ka sieviešu labprātīga iesaistīšanās alkohola lietošanā un izaicinoša uzvedība var novest pie izvarošanas un šajos gadījumos var tikt piemērots Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 5.punkts, kas par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmi,» norāda «Marta» pārstāvji.
Viņi uzskata, ka prokuratūras pozīcija rada tādas pašas bažas kā virsprokurores Jurkjānes izteikumi, proti, bažas par objektivitāti tiesvedības procesos Latvijā un upuru risku piedzīvot atkārtotu viktimizāciju, ziņojot par izvarošanas gadījumiem, kā arī uztur sabiedrībā mītu par upura vainošanu, radot greizu priekšstatu par to, ka tā ir upura izvēle - tikt izvarotam vai nē.
Nākamnedēļ «Martas» vadība plāno pārsūdzēt saņemto atbildi ģenerālprokuroram.
