Kolēģis Andris Grūtups Latvijas advokatūrā bija ļoti īpaša personība, sacīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.
Grūtups Latvijas advokatūrā bija ļoti īpaša personība (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kaminska norādīja, ka Grūtups bija veiksmīga personība gan saistībā ar savu ļoti veiksmīgo profesionālo darbību, gan savām sabiedriskajām aktivitātēm, būdams Latvijas Tautas frontes (LTF), gan arī būdams Augstākās padomes deputāts, kurš balsoja par neatkarības atgūšanu, gan arī esot Brāļu kapu komitejas loceklis.
Kaminska papildināja, ka prominentais advokāts bijis arī līdzautors tiem normatīvajiem aktiem, kas bija pirmais solis taisnīguma atgūšanai tiem cilvēkiem, kuru īpašums ticis denacionalizēts.
Advokatūras pārstāve arī bilda, ka Grūtups sniedzis lielu pienesumu, rakstot grāmatas par civiltiesisko attiecību regulējumu
un sekmējot, lai viņa jaunie kolēģi prastu izteikt savas domas un atstāt savu mantojumu juridiskajā domā.
Kaminska atgādināja, ka Grūtups ir saņēmis pateicību, iegūstot vairākus valstiskus apbalvojumus, tostarp saņemot trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kā arī Advokatūras goda zīmi. Tas ir mazākais, kā varēja pateikt viņam paldies, norādīja Kaminska.
Jau ziņots, pagājušajā naktī, iespējams, nošāvies pazīstamais advokāts Grūtups.
Grūtupa biroja mājaslapā norādīts: «Mums ir ļoti skumji, ka mūžībā aizgājis biroja patrons Andris Grūtups. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Viktoram, Lienei un Nadīnai.»
Advokāta mirstīgās atliekas esot atrastas dzīvoklī namā Rīgā, Vaļņu ielā 11, kurā mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Par ticamāko nāves iemeslu sākotnēji tiek uzskatīta pašnāvība, jo pie mirušā esot atrasta pirmsnāves vēstule. Traģiskā notikuma apstākļus izmeklēšanā skaidro Valsts policija.
Izsaukums uz notikuma vietu saņemts vakar īsi pirms pusnakts.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V/RP) telekanālam LNT apstiprināja, ka Grūtups ir miris. Arī viņš atzina, ka netiek izslēgta pašnāvības iespēja.
Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.
Grūtups sniedzis būtiski ieguldījumu atjaunotās Latvijas un tās likumdošanas tapšanā. 1988.gada rudenī viņš LTF 1.kongresā tika ievēlēts par LTF Domes locekli, bet no 1989. līdz 1990.gada pavasarim bija LTF Domes un Domes valdes loceklis. Advokāts tolaik tika piedalījies arī Latvijas Juristu biedrības dibināšanā.
1988.gadā Grūtups kā LTF pārstāvis tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kā LTF kandidāts. Turpmākajos gados Grūtups darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis Augstākās padomes darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.
1991.gadā Grūtups bija namīpašumu denacionalizācijas likuma autors.
1991.gadā jurists izveidoja A.Grūtupa advokātu biroju.
2000.gadā Grūtups apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2002.gadā Grūtups ieguvis Juristu dienu balvu un titulu «Gada jurists 2002».
1995.gadā Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam, bet 1998.gadā minēts kā viens no «pelēkajiem kardināliem», kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.
Grūtups specializējās civiltiesībās. Viņš ir vairāku grāmatu - «Kā atgriezt nolaupīto», «Tiesu prakse un komentāri», «Īpašuma reforma Latvijā», «Tiesāšanās kā māksla», «Beilisāde», «Maniaks» - un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.