RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Bordāns: arī šķīrējtiesu jomā pārmaiņas uz labu nenotiks

LETA 26
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns | Foto: Evija Trifanova/LETA

Diemžēl pašlaik kļūst skaidrs, ka arī šķīrējtiesu jomā pārmaiņas uz labu nenotiks, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Saeima 19.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja jaunu likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam, atbalstot arī saistītos grozījumus Civilprocesa likumā.

Bordāns sacīja, ka Tieslietu ministrija (TM) 2013.gadā izstrādāja un iesniedza Saeimā virkni likumprojektu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāniem. Vienlaikus ar tādiem priekšlikumiem kā tiesu priekšsēdētāju lomas stiprināšana, efektīvas maksātnespējas administratoru statusa un uzraudzības sistēmas ieviešana un citi tika izstrādāts arī Šķīrējtiesu likums, kas paredzēja šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumus un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasības, lai samazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem.

«Likumprojekta mērķis bija radīt tādu tiesisko vidi, lai šķīrējtiesas pamatā veidotu nozaru asociācijas, kuru darbības mērķi, raksturs, ilgums, sistemātiskums, kā arī šķīrējtiesu un tās biedru reputācija nodrošinātu pastāvīgo šķīrējtiesu pašregulāciju un atbilstību starptautiskajai praksei. Tā kā tas ir, piemēram, Vācijā un Austrijā jau šobrīd,» minēja bijušais ministrs.

Tomēr viņš pauda, ka

Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā visi būtiskākie noteikumi, kas vērsti uz iepriekš norādītā mērķa sasniegšanu, ir izslēgti.

«Tieslietu ministrija ir atteikusies uzņemties pastāvīgu šķīrējtiesu uzraudzības funkciju, atstājot situāciju tieši tādu, kāda tā ir pašlaik, šķīrējtiesas vienkārši reģistrējot kā būtībā jebkuru komercuzņēmumu. Līdz ar to uzskatāms, ka ieviestajam šķīrējtiesu likumam efektīvu jaunievedumu nav,» savas domas pauda Bordāns, piebilstot, ka «diemžēl pašlaik kļūst skaidrs, ka arī šķīrējtiesu jomā pārmaiņas uz labu nenotiks».

Bordāns izteicās, ka

Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas veids liek aizdomāties, vai šādu pašu likteni atbildīgie Saeimas deputāti un TM nav izvēlējusies arī jau zināmajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem,

kuri ir izdalīti atsevišķā likumprojektā. «Proti, formāli pieņemt likumu, no kura būs izslēgti visi reālie procesa uzraudzības mehānismi un Tieslietu ministrijai neuzņemoties nekādu atbildību par tās pārraudzībā esošo tieslietu nozari. Septiņi neizlēmības gadi, kā tas tika apzīmēts žurnāla «Jurista Vārds» šķīrējtiesu speciālizlaidumā, acīmredzot turpinās,» rezumēja bijušais tieslietu ministrs.

Jau ziņots, ka Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā - trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, tāpēc nepieciešams veikt izmaiņas to regulējumā, norāda likumprojekta autori.

Līdz ar likumprojektu iecerēts, ka pastāvīgā šķīrējtiesa savā mājaslapā internetā ievieto arī pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā ir ne mazāk kā desmit šķīrējtiesnešu. Likumprojekts arī nosaka, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība (pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs) pastāvīgai darbībai. Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju izveidot arī «ad hoc» šķīrējtiesu kāda konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesas varēs izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot vairākus likumā noteiktus strīdus gadījumus.

Izšķirot strīdus šķīrējtiesā, nav paredzēta vispārējās jurisdikcijas tiesas iesaiste, piemēram, par pierādījumu iegūšanu vai šķīrējtiesnešu iecelšanu. Tas nebūtu lietderīgi, ņemot vērā valsts tiesu lielo noslodzi, jo mazinātu lietas izskatīšanas ātrumu un efektivitāti.

Likumprojekts izstrādāts, par pamatu ņemot ANO UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumu, kā arī ņemot vērā Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. Patlaban šķīrējtiesu izveidošanu un darbību regulē Civilprocesa likums.

Par abiem likumprojektiem Saeimai vēl būs jālemj trešajā lasījumā.

Igaunija
26 Komentāri