Latvijas pasažieru pārvadātāji «pelēkā biznesa» dēļ zaudē 40-50% potenciālo ienākumu, un tas notiek gan galvaspilsētā, gan reģionos, intervijā norāda Latvijas Transporta un sakaru institūta profesors, Latvijas Transporta un izglītības asociācijas prezidents Igors Kabaškins.
«Piemēram, stāv mašīnas un uzņem pasažierus. Ir [galamērķa] paziņojums «Ķengarags». Lauku reģionos tā brauc arī autobusi. Cilvēki kāpj iekšā, maksā mazāk, biļetes nesaņem un brauc. Legāli līdzekļi cīņai ar viņiem ir ļoti vāji, un nav arī sistēmas kopumā,» norāda Kabaškins.
Viņš uzskata, ka lauku reģionos viens no šā fenomena iemesliem ir joprojām nepietiekami saskaņotie starppilsētu dzelzceļa un autobusu satiksmes maršruti.
«Bieži vien tie [maršruti] ir paralēli un mēs nezinām, kādam transportam pasažieri dod priekšroku. Tur, kur veidojas tukšas vietas, «kreisie uzņēmumi» izmanto robus likumdošanā un veic puslegālus pārvadājumus, tādējādi atņemot peļņu legālajiem pārvadātājiem,» norāda Kabaškins.
Profesors «pelēko pārvadātāju» apkarošanā aicina mācīties no kaimiņvalstu pieredzes.
Piemēram, Lietuvā tika izveidots īpašs dienests nelegālo pārvadājumu izskaušanai un gada laikā šādu pārvadātāju skaits ir samazinājies vairākas reizes.
«Mobilas ekipāžas, kas darbojas galvaspilsētā un visā valsts teritorijā, veic tūkstošiem pārbaužu mēnesī. Tajā pašā laikā šiem cilvēkiem ir komerciāla drošības dienesta funkcijas, tā ir privāta apsardzes kompānija, bet tai ir tiesības aizturēt un saukt pie atbildības, tāpēc ar viņiem nevar uzvesties tāpat kā ar parastajām kontroles institūcijām,» norāda Kabaškins, piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Jelgava jau tuvojas šāda modeļa ieviešanai.
