Personas ievietošana restotā būrī ir nepieņemama no cilvēktiesību viedokļa, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» piektdien sacīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele.
Ievietošana restotā būrī esot nepieņemama no cilvēktiesību viedokļa (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ECT ceturtdien nolēmumā tā dēvētā Imantas hakera Denisa Čalovska lietā norādījusi, ka tiesas sēdes laikā Čalovskis turēts metāla būrī, kas tika fiksēts fotogrāfijās un izplatīts plašsaziņas līdzekļos. Lai gan ECT atzina, ka metāla būris ir pastāvīga tiesas zāles konstrukcija, tiesa secināja, ka Čalovska atrašanās tajā sēdes laikā, kurā lemj par izdošanu, ir bijusi pārmērīga un pazemojoša.
Ziemele uzsvēra, ka tā nav tikai Latvijas problēma, minot, ka tieši pirms Čalovska lietas ECT skatīja lietu Svinarenkovs pret Krieviju, kur arī skatīts jautājums par personas turēšanu būrī tiesas laikā.
«Svinarenkova lietā jau ECT skaidri pateica, ka princips kā princips - šāda ievietošana būrī - ir pretrunā ar cilvēcīgas izturēšanās principu, tiesībām uz cilvēcīgu izturēšanos,» paskaidroja ECT tiesnese.
Nav regulējuma: likt būrī vai ne
Viņa gan atzina, ka Latvijā šī prakse nav tik sistemātiska un nav tāda regulējuma, ka persona vienmēr jāievieto būrī.
«Ar tiem būriem galā būs jātiek,» norādīja Ziemele.
Viņa arī pastāstīja, ka lielākajā daļā gadījumu ECT saskārusies ne tikai ar konkrētā indivīda, bet ar lielāku sistēmas problēmu, un problēma ir neprecizitāte vai neatbilstība tiesiskuma principiem.
«Ļoti nopietni jāpadomā, kā reaģēt uz spriedumiem, kāds ir tas mehānisms, kā tiek veikti nepieciešamie likumu labojumi, sistēmas sakārtošana, kontroles uzraudzības nodrošināšana,» sacīja Ziemele, uzsverot, ka jādomā arī par preventīviem pasākumiem.