Iespējams, viens no stulbākajiem aizlieguma likumiem Krievijā (188)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Turpinoties aizliegumu bumam Krievijā, pirms dažām dienām lielvalsts prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas interneta uzņēmumiem uzliek par pienākumu glabāt Krievijas tīmekļa lietotāju informāciju datu centros Krievijā. Ko tas īsti nozīmē un kādas būs šā ierobežojuma sekas?

Speciāls aizliegumu saraksts

IT&T uzņēmuma «Latnet Serviss» pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans portālam TVNET pastāstīja, ka Krievijas tīmeklī ir izveidots speciāls resurss ar nosaukumu «Aizliegts». Tajā tiek apkopota informācija par esošajiem un jaunajiem aizliegumiem krieviem.

Populārs krievu blogeris ir izsludinājis konkursu, kurš izdomās visstulbāko aizlieguma likumu - arī pilsoņi grib piedalīties šādā daiļradē, ne tikai deputāti.

Meklēšanas portālā «Yandex» pēc pieprasījuma «Krievijas Dome aizliedza» izdod 5000 rezultātus tikai par pēdējo mēnesi un 20 000 par gadu.

Kāpēc bija nepieciešama sociālo tīklu ierobežošana?

Vērtējot Putina pēdējās aktivitātes saistībā ar sociālo tīklu ierobežošanu, speciālists izteicās, ka īsti loģisku argumentu par labu šādām izmaiņām nav.

Ir tikai politiskie, populistiskie un autoritārie argumenti.

Savukārt argumentu PRET ir krietni vairāk, par ko arī paziņoja Krievijas Elektronisko komunikāciju asociācija un daudz citu organizāciju:

  • Likums aizliedz personālo datu subjektiem pašiem lemt, vai viņu personas dati tiks glabāti Krievijā vai kādā citā valstī. «Kāpēc cilvēks nevar izvēlēties, kur glabāsies viņa dati?»
  • Neprecizēta paliek starpvalstu personas datu pārraide, par ko nav izskaidrots sīkāk un attiecīgi ir iespējamas interpretācijas. «Ir skaidrs, kam par labu tiks interpretēti visi strīdīgie gadījumi.»
  • Dažās citās valstīs līdzīgie likumi par personas datu «lokalizāciju» noveda pie globālo servisu aiziešanas no valsts, jo datu lokalizācija paredz fiziskās infrastruktūras izbūvi katrā jurisdikcijā, kur globālais serviss darbojas. Tas būtiski palielina pakalpojumu sniedzēja izmaksas, kas savukārt noved pie pakalpojumu cenas celšanas gala lietotājiem.
  • Turklāt vairāki pakalpojumi vispār nebūs pieejami lietotājiem no valstīm, kur ir pieņemts šāds aizliegums. Piemēram,

    nevarēs rezervēt biļeti ārzemju aviokompānijas mājas lapā,

    jo savus personas datus vajadzēs ierakstīt aviokompānijas mājas lapā, kas atrodas ārpus Krievijas. «Galu galā tas atbaidīs kompānijas, kas gribēja investēt Krievijā un atvērt tur biznesu.»

  • Likuma izmaiņu autori bija atsaukušies tai skaitā uz Eiropas tiesas spriedumu Costeja lietā no 13.05.2014., kur bija runa par konkrēta pilsoņa pieprasījumu dzēst viņa personas datus no konkrētas meklēšanas sistēmas. Bet tiesas spriedumā nebija ne vārda par datu lokalizāciju un mājas lapu bloķēšanu. «Tā ir kārtējā deputātu interpretācija.»
  • Neviens nav novērtējis, kādas izmaksas būs saistītas ar šā likuma izpildes kontroli.

Interesantie formulējumi

Gurmans akcentēja, ka pats galvenais šajā likumā ir interesantie formulējumi.

«Piemēram, pēc likuma sanāk, ka šīs prasības attiecas uz Krievijas operatoriem un ārzemju juridisko personu pārstāvniecībām Krievijā. Likums nav attiecināms uz ārzemju juridiskām personām, bet varas iestādes jau paziņoja, ka tas tiks attiecināts.»

Kā tad mēs varam novērtēt šo mūsu lielā kaimiņa rīcību?

«Kā jau minēju, lēmums ir politisks un lieliski iederas tajā kursā, kas tagad ir pieņemts Krievijā. Es redzu arī pāris ekonomiskus blakusfaktorus. Pirmkārt, tā ir zināma barjera tām daudzajām krievu kompānijām, kas tur milzīgu personas datu apjomu ārzemēs, lai samazinātu izmaksas. Otrkārt,

tas ir izcils spēriens Krievijas IT nozares attīstībai.

Jau pēc pāris gadiem redzēsim, pie kā tas viss novedīs.»

Putins ierobežo internetu un protestus

Portāls TVNET jau ziņoja, ka Putins otrdien parakstīja likumu, kas interneta uzņēmumiem uzliek par pienākumu glabāt Krievijas tīmekļa lietotāju informāciju datu centros Krievijā.

Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā nāksies ciest ārvalstu sociālajiem tīkliem «Twitter» un «Facebook», ko savā komunikācijā aktīvi izmanto Krievijas pastāvošās varas opozicionāri.

Tāpat Krievijā otrdien palielināts sods par nesankcionētiem politiskiem protestiem.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors sarunā ar portālu TVNET izteica vērtējumu, ka Putins, ierobežojot sociālos tīklus un nesankcionētus politiskos protestus, sper atbildes soļus pēdējā laika spiedienam no starptautiskās sabiedrības puses.

Komentāri (188)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu