Sadarbība un informācijas apmaiņa starp Latvijas un citvalstu, ieskaitot Lietuvas, tiesībsargājošajiem dienestiem notiek, norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), komentējot Lietuvas lēmumu noteikt iebraukšanas aizliegumu vairākiem ar agresīvu propagandu saistītiem Krievijas pilsoņiem saistībā ar Ukrainas notikumiem.
Vienlaikus nekādu sīkāku informāciju saistībā ar Lietuvas lēmumu par noteiktu personu iekļaušanu Lietuvas «melnajā sarakstā» ministrs nesniedza.
Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma jeb «melnajā sarakstā» iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.
Savukārt tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, šādas tiesības ir, ja tās savā atzinumā secinājušas, ka ārzemnieks darbojas vai ir biedrs pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat atzinumā var tikt norādīts, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai ar klātbūtni Latvijā var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā.
Vēl likums iekšlietu ministram paredz tiesības personas iekļaut ieceļošanas aizlieguma sarakstā arī gadījumā, ja kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā. Gadījumā, ja valsts kompetentās iestādes sniegušas atzinumu, ka personas ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, arī tad iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par personu iekļaušanu «melnajā sarakstā».
Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvais akts, kura pieņemšanā ir jāievēro visi administratīvā procesa principi. Pieņemot lēmumu, ir jānoskaidro personas saikne ar valsti un jāizvērtē lieguma samērīgums, proti, vai personai noteiktais ierobežojums iebraukt valstī un ar to saistītais aizskārums personas tiesībām ir mazāks nekā apdraudējums, ko rada personas uzturēšanās valstī. Iekšlietu ministra lēmums ir pārsūdzams Augstākās tiesas senātā. Ja lēmums balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.
Savukārt ārlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu «melnajā sarakstā», ja viņš ir Latvijai nevēlama persona jeb persona «non grata». Par personu «non grata» var atzīt personu, kas pieder pie valsts diplomātiskajām vai konsulārajām amatpersonām. Ārlietu ministra lēmums pēc būtības ir uz ārpolitikas apsvērumiem balstīts lēmums, kas nav pārsūdzams.
Lietuva izziņo melnā saraksta papildinājumus
Jau ziņots, ka, ka vakar Lietuvas Ārlietu ministrija, reaģējot uz intensīvo Krievijas propagandas politiku saistībā ar notikumiem Ukrainā, lēmusi liegt iebraukt vairākiem Krievijas pilsoņiem. Lietuvas nacionālajā sarakstā iekļaus Krievijas pilsoņus, kuru darbība var radīt draudus Lietuvas valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
Pagaidām pirms dažām dienām ierosinātā procedūra vēl nav pabeigta - parasti tam vajadzīgas viena līdz divas nedēļas.
Saskaņā ar Lietuvas likumiem un pieņemto praksi šo personu vārdi netiek izpausti, bet Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs nesen izteicās, ka Lietuva varētu solidarizēties ar Latviju, kas līdzīgu iemeslu dēļ noteikusi ieceļošanas aizliegumu trim pazīstamiem Krievijas dziedātājiem.
Ārlietu ministra vietnieks Andrjus Krivs atzinis, ka
Lietuvas «melnajā sarakstā» varētu tikt iekļauti gan pazīstami Krievijas mūziķi, gan žurnālisti, gan analītiķi, kuru vārdi tiek saistīti ar Kremli.
Jau ziņots, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) noteicis ieceļošanas aizliegumu trim plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un ar skatuves vārdu Valērija pazīstamajai Allai Perfilovai. Kā skaidrojis ministrs, šāds lēmums pieņemts pēc rūpīgas informācijas analīzes un runa ir par cilvēkiem, kuri «vairākas reizes agresīvā formā starptautiski attaisnojuši Krievijas veikto Krimas aneksiju, vardarbību Ukrainā, noniecinājuši Ukrainu».
