Demisionējusī tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) ir pētījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palātas spriedumu lietā «Ternovskis pret Latviju» par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atteikumu Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšniekam Andrim Ternovskim izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam un tajā paustos argumentus izmantoja savā sūdzībā ģenerālprokuroram, aģentūrai LETA pastāstīja ministres preses pārstāve Inese Auniņa.
Vienlaikus Auniņa norādīja, ka ministre šonedēļ nepiedalījās valdības slēgtajā sēdē, kurā tika lemts par tālāko rīcību saistībā ar ECT spriedumu Ternovska lietā, tāpēc tā argumenti viņai nav zināmi.
LETA jau ziņoja, ka valdība vakar lēma nepārsūdzēt ECT palātas spriedumu Ternovska lietā. Līdz ar to valstij Ternovskim būs jāizmaksā morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā.
Valdība nolēma, ka lēmums netiks pārsūdzēts, jo uzskata to par pamatotu, žurnālistiem pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Vienlaikus vairākām ministrijām ir dots uzdevums izvērtēt pašreizējo procedūru un iesniegt priekšlikumus tās pilnveidošanai.
ECT palāta 29.aprīlī ar sešām balsīm pret vienu konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkta - par tiesībām uz taisnīgu tiesu - pārkāpums. Vakar bija pēdējā diena trīs mēnešus ilgajam sprieduma pārsūdzības periodam.
ECT secināja, ka tiesvedības gaita Ternovska civilprasībā pret Valsts robežsardzi par viņa atjaunošanu dienestā neatbilda konvencijas prasībām. Ternovskis lūdza piespriest viņam morālā kaitējuma kompensāciju 20 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji un atlīdzībā piesprieda 5000 eiro.
Vispirms ECT noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzības izskatīšana ir ārpus ECT kompetences, jo uz konkrēto strīdu nav attiecināms konvencijas 6.pants. ECT norādīja, ka lietā nav strīda par Latvijas tiesu kompetenci izskatīt strīdus par robežsargu atbrīvošanu no amata, ņemot vērā, ka iesniedzēja civilprasība pret Valsts robežsardzi pēc būtības tika izskatīta divās tiesu instancēs. Tādējādi ECT secināja, ka konvencijas 6.pants bija attiecināms uz tiesvedību, kuras ietvaros iesniedzējs mēģināja apstrīdēt viņa atbrīvošanas no dienesta Valsts robežsardzē tiesiskumu.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, ECT atzīmēja, ka konvencijā minētās tiesības uz taisnu tiesu paredz pušu vienlīdzību, tādēļ katrai no pusēm ir jābūt samērīgai iespējai iesniegt savus apsvērumus. Pretējā gadījumā kāda no pusēm var nonākt būtiski neizdevīgākā stāvoklī.
ECT konstatēja, ka sūdzības izskatīšanas mehānisms SAB un Ģenerālprokuratūrā nevarēja tikt uzskatīts par atbilstošu pušu vienlīdzības un sacīkstes principiem, jo iesniedzējam nebija pilnībā pieejami viņa lietas materiāli. Turklāt neviena no abām iestādēm nevarēja tikt uzskatīta par «tiesu» konvencijā esošajā izpratnē, pat piemērojot šo jēdzienu visplašākajā tā nozīmē.
Rezultātā ECT uzskatīja, ka Rīgas apgabaltiesas nevēlēšanās pienācīgā kārtā izvērtēt iesniedzēja neierašanās iemeslus, atzīstot viņa prombūtni par neattaisnotu un izskatot civilprasību bez viņa klātbūtnes, kopumā padarīja tiesvedību par netaisnīgu. Tādēļ ECT konstatēja konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu.
Kā ziņots, Broka 28.jūlijā paziņoja, ka atstās tieslietu ministres amatu un Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) iesniedza demisijas rakstu. Straujuma to pieņēma 29.jūlijā.
Broka savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar «Citadeles bankas» pārdošanu, «Latvijas Gāzes» dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Brokas lēmums demisionēt seko pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Pielaides trūkums neliedz Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevar piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.
