Neskatoties uz ievērojamiem civiliedzīvotāju upuriem, tostarp notriektajā «Malaysia Airlines» pasažieru lidmašīnā, Krievijas atbalstīto Ukrainas separātistu zvērības nav mazinājušās, intervijā «Neatkarīgajai» stāstījusi Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.
Daudze, atsaucoties uz ANO ziņojumu par cilvēktiesībām Ukrainā, informējusi, ka laikā no 15.aprīļa līdz 26.jūlijam Ukrainā nogalināti 1129 cilvēki un 3442 ievainoti, sagrautas mājas, nodarīts materiālais kaitējums 750 miljonu ASV dolāru vērtībā.
«Informācija par Luhanskā atrastajiem masu kapiem ir šaušalīga, informācija par notiekošo kaujas zonās bieži ir tik skaudra, ka šermuļi metas. Piemēram, aculiecinieki stāsta - visas pazīmes liecina, ka masu kapos apraktie cilvēki pirms nogalināšanas ir nežēlīgi spīdzināti. Pretterorisma operāciju zonās pabijušie stāsta par bandītu rīcību: noķer ciematā meitenes un par viņām izņirgājas, izvaro, atstāj... Liela daļa cilvēku ir pametuši savas dzīvesvietas un kļuvuši par uz laiku pārvietotajām personām,» teikusi diplomāte.
Arī traģiskā Malaizijas lidmašīnas katastrofa situāciju nav uzlabojusi. «Fakti neliecina, ka separātistu kaujinieki pēc šīs traģēdijas būtu rimušies. Ukrainas drošības dienestu un arī ASV rīcībā esošā informācija liecina, ka valsts robežu turpina šķērsot smagās artilērijas tehnika no Krievijas, piegādes turpinās pat lielākos apjomos nekā iepriekš. Diemžēl arī šī traģēdija, kura nesusi milzīgus nevainīgu cilvēku upurus, kam nebija nekāda sakara ar Ukrainu, nav mazinājusi apetīti turpināt zvērības, un to dara bruņoti kaujinieki, kuri cīnās, paši nesaprazdami, par ko.»
Daudze pastāstīja, ka Ukrainas parlaments pagājušajā nedēļā vērsās pie starptautiskās sabiedrības ar aicinājumu pasludināt Doņeckas un Luhanskas «republikas» par teroristiskām organizācijām, un šim aicinājumam jau esot ASV atbalsts. Vēstniece uzsvērusi, ka šāds lēmums Ukrainas varai ļautu aktīvāk īstenot antiteroristisko operāciju. «Teroristisku organizāciju sponsorētājiem un to atbalstošām valdībām draud lielas nepatikšanas. Teroristu atbalstīšanai būtu jāizsīkst un šai Ukrainas destabilizēšanas metodei jāizbeidzas. Iegūstot šādu starptautisko vērtējumu, mainītos attieksme, arī masu informācijas līdzekļi jēdzienu «antiteroristiskā operācija» vairs nevarētu likt pēdiņās. Ukrainas valdība pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas valdības definē kā teroristiskas, ar teroristiem oficiālas pārrunas par mierīgu konfliktu noregulējumu nenotiek.»
Vēstniece atzīmējusi, ka Ukrainas vadība dažādu iemeslu dēļ oficiāli nav izsludinājusi karadarbību. «Tiek lietots jauns jēdziens «hibrīdais karš», kas vēl īsti juridiski nav atšifrēts. Ukrainas politiskā elite ir diskutējusi par ārkārtas situācijas izsludināšanu konflikta zonā, bet kopsaucējs nav rasts. Aizsardzības ministrs skaidrojis, ka karastāvoklis nav izsludināms, jo jārēķinās ar šāda soļa juridiskām sekām un dažādiem ierobežojumiem, prasībām valdībai, kas jānodrošina karastāvokļa laikā. Viens no apsvērumiem, ko publiski paudis prezidents Petro Porošenko, ir, ka, izsludinot karadarbību, abām pusēm ir iespējas vērsties pēc palīdzības, veidot alianses. Acīmredzot to Ukrainas valdība neuzskata par savlaicīgu.»
«Ukrainas valdība darbības šajos divos reģionos sauc par antiteroristiskām operācijām. Tā saukto Doņeckas republikas un Luhanskas republikas pašpasludinātie vadītāji neasociējas ar neatkarības cīnītājiem, to rīcības ir bandītiskas, kriminālas. Ir daudz pierādījumu tam, ka šie cilvēki ir bijušie kriminālnoziedznieki, no kuriem daudzi ir arī dienējuši citas valsts īpašajos dienestos, ka viņus atbalsta Krievija,» norādījusi diplomāte.
Daudze atzinusi, ka Ukrainas armija pašlaik ir samērā vāja un faktiski vēl ir veidošanās stadijā, jo iepriekš tikusi diezgan mērķtiecīgi grauta. «Militārās operācijas, Krievijas atbalstīto separātisko kaujinieku apkarošana notiek ar tiem spēkiem, kādi Ukrainas armijai ir, un ar to vadības veidu, kāds tas ir. Bet situācija uzlabojas, arī armijas apgāde uzlabojas.»
Vaicāta, kā situāciju Ukrainā varētu mainīt pirmstermiņa vēlēšanas, Daudze paudusi viedokli, ka tādām būtu jānotiek. «Situācija ir kā šūpoles, līdzsvara noturēšana ir ārkārtīgi filigrāns darbs. Politiskajām elitēm neapšaubāmi ir jāmainās, ir jāienāk jauniem politiskajiem spēkiem. Viens no Maidana mērķiem bija varas maiņa. Prezidenta vēlēšanas parādīja, ka varas maiņa ir notikusi prezidenta līmenī, sabiedrības uzticības balsojums bija milzīgs Porošenko panākums, saliedētības demonstrēšana, bet parlamenta nomaiņa nav notikusi. Tos 16.janvāra likumus, kas izsauca Maidana uzsprāgšanu, pieņēma šis pats parlaments, šie paši deputāti turpina darbu. Tā ir disonanse. Bet no tiesiskā viedokļa valstī parlaments ir leģitīms un tas maināms demokrātiskā, vēlēšanu ceļā.»
