Konkurētspējīga atalgojuma neesamība kavē valdības ministru atrašanu, biznesa portālam «Nozare.lv» norāda aptaujātās personāla vadības un konsultāciju ekspertes.
Ministru atrašanu kavē arī konkurētspējīga atalgojuma trūkums (145)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir zināms, ka ministriem atalgojums patlaban nav konkurētspējīgs, norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. «Par to arī liecina tas, cik grūti šobrīd ir atrast ministrus,» biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja Selga.
Pēc viņas domām, ministru atalgojumu noteikti ir jāsaista ar vispārējo attīstības līmeni valstī un arī pamatojoties uz to, kā paaugstinās atalgojums Latvijā dažādās nozarēs strādājošiem. «Ministri nedzīvo ārpus sabiedrības.»
Personāla vadības konsultāciju kompānijas «HayGroup» atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode atzīmē, ka pasaules prakse rāda, ka valsts pārvaldē strādājošo algas ir zemākas nekā privātajā sektorā, vidēji par 20-30%.
Taču kopš smagā algu kritiena ekonomiskās krīzes laikā ir atsācies algu kāpums. Latvijā pēdējo pāris gadu laikā algu pieaugums ir bijis vidēji 3% gadā. «Tas nozīmē - ja kopējais algas tirgus aug, arī ministru algām vajadzētu celties. Tāpat arī, ja mūsu valstī labklājības līmenis augtu, varētu celt un būtu jāceļ arī ministru algas» uzsver Rode.
Jau ziņots, ka bez panākumiem beigusies veselības ministra amata kandidāta meklēšana. Līdz šim divi uzrunātie kandidāti atteikušies un nav piekrituši stāties šajā amatā. Veselības ministra amatam tika uzrunāti Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane un Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis. Ministru prezidente Straujuma pēc tam norādīja, ka aktīva veselības ministra amata pretendenta meklēšana vairs nenotikšot.
Līdz tam Straujuma pati pildīšot ministra amata pienākumus, tiks izveidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus veselības nozares pārraudzīšanai un izstrādās darāmo darbu sarakstu laikam līdz vēlēšanām un arī nākamajai valdībai.
Straujuma plāno pieņemt darbā parlamentāro sekretāru, kurš varētu uzraudzīt darba grupas darbu. Ja tas būšot cilvēks no Saeimas, tam nebūs nepieciešams papildu finansējums atalgojumam.
Kā ziņots, ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre Ingrīda Circene (V) 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu, un valdības vadītāja Circenes demisiju pieņēma.