Krievijas armija iebrūk Ukrainā, kamēr Eiropa domā par «humanitāro palīdzību» (451)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

14.augusta vakarā ap plkst. 22.00 pēc vietējā laika vismaz 23 Krievijas armijas bruņutehnikas un pavadošās transporta vienības šķērsoja Ukrainas robežu, klātienē novēroja britu laikrakstu «The Guardian» un «The Telegraph» žurnālisti Šons Volkers un Rolands Olifants: «Bija skaidri redzamas Krievijas armijas atpazīšanas zīmes.»

Krievijas armijas bruņutehnika Ukrainas robežu šķērsoja aptuveni 200 km no Doņeckas pilsētas Ukrainā, kur naktī uz 15.augustu notiek sīvas kaujas starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem teroristiem.

Rietumvalstu žurnālisti pirmo reizi kļūst par lieciniekiem Krievijas slēptajam karam Ukrainā

Divu britu žurnālistu klātienē redzētais nav pirmais, desmitais vai piecdesmitais Krievijas iebrukums Ukrainas teritorijā. Un pavisam droši tas noteikti nebija pēdējais.

Krievijas armijas bruņutehnika un militārais personāls regulāri šķērso Ukrainas valsts robežu, kopš Krievija pavasarī okupēja un anektēja Ukrainas Krimu. Līdz šim diezgan labi un detalizēti informēti bija tikai Eiropas Savienības līderi un ASV, divām pasaules lielvarām aprobežojoties ar maigām «ekonomiskām» sankcijām pret teroristu atbalstītājvalsti Krieviju.

Ukrainas karš ar Krieviju. Par savas un Eiropas valstu neatkarību

Eiropā plašākai publikai pirmā saskare ar autokrāta Vladimira Putina vadītās Krievijas agresiju bija necilvēcīga traģisma pilna - Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšana 17.jūlijā. Eiropas lielvaras un visu 28 ES valstu sabiedrības vairākus mēnešus nevēlējās publiski atzīt, ka norādes, signāli par sistemātisku Krievijas agresiju un regulāriem iebrukumiem Ukrainā nav rimušas kopš Krimas aneksijas šā gada pavasarī.

Rietumvalstu ignorance maksāja dzīvības 298 nevainīgiem cilvēkiem un vairākiem tūkstošiem Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju.

«Nupat savām acīm redzēju Krievijas mini-iebrukumu Ukrainā,» 14.augusta naktī savā twitter kontā rakstīja Šons Volkers.

Divi britu mediju žurnālisti bija liecinieki tam, par ko Ukrainas puse pēdējos mēnešus stāstīja visiem, kas bija ar mieru viņus uzklausīt, - vai tie bija Malaizijas valdības pārstāvji vai Kijevā ieradušies rietumvalstu ārlietu ministri, vai NATO vadība.

Eiropa vairs nevar atgriezties pirmskara stāvoklī ar Krieviju, šķietami tālajā 2013.gadā

Jūs maldāties, ja domājat, ka rietumvalstu žurnālistu redzētais uz Krievijas-Ukrainas robežas 14.augusta naktī ir «tas lielais notikums», kas atvērs acis, pamodinās Eiropu. Nekas radikāli nemainījās pēc masu slepkavības 17.jūlijā Ukrainas gaisa telpā – arī rītdien Putina Krievija nesodīti turpinās iebrukumus citas valsts teritorijā, bet publiski aicinās pārtraukt asinsizliešanu un sēsties pie sarunu galda.

Uzticība Krievijai ir zaudēta pavisam, to atgūt vairs nevar. Uzticība Krievijai būs jāpierāda vēl 100 gadus uz priekšu – jo ātrāk krievi to sapratīs, pašiem atbrīvojoties no tirānijas dzimtenē, jo labāk mums visiem.

Eiropa nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija, pirms Krievija okupēja Ukrainas Krimu. Mums nav jāsamierinās, ir jācīnās pret Putina Krieviju un tās nepārprotami spēcīgo ietekmi Eiropas valstīs, arī Latvijā – Krievija apdraud 500 miljonu cilvēku drošību un dzīvības. Šis nav 1918. gads vai 1945.gads, šoreiz mums ir jācīnās līdz galam.

Pirmā un šodien svarīgākā problēma nav Krievija – tas ir mūsu dārgās Eiropas Savienības rīcības trūkums, jo lai nu ko, bet ES varas elitei izpratnes trūkumu par notiekošo Ukrainā nevar pārmest - Eiropas līderi ļoti labi zina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir kara pieteikums Eiropai. Tādēļ ES rīcībai ir jābūt adekvātai – pilnībā jāizolē Krievija.

ANO 1974. gada 14.decembra rezolūcija Nr. A/RES/29/3314 «Par agresiju»:

Agresija ir vienas vai vairāku valstu bruņotā spēka pielietojums pret citas valsts teritoriālo vienotību. 3. pants definē darbības, kas uzskatāmas par agresiju:

Iebrukums;

Uzbrukums vai jebkāda ilguma okupācija;

Bombardēšana;

Blokāde;

Uzbrukums citas valsts bruņotajiem spēkiem;

Nesankcionēta bruņoto spēku izmantošana, kas izvietoti citas valsts teritorijā;

Savas teritorijas vai gaisa telpas izmantošanas atļaušana agresijas īstenošanai;

Savu karaspēka daļu vai analoģisku grupu nosūtīšana agresijas veikšanai vai lai pēc agresijas akta piedalītos tajā.

Kuram šīs ANO rezolūcijas 3.panta punktam neatbilst Krievijas rīcība Ukrainā?

Komentāri (451)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu