Tās šausmīgās minūtes es nemūžam neaizmirsīšu! Tā sarunā ar portālu TVNET saka Valērijs Sliņko, kurš pagājušā gada 21.novembra vakarā atradās Zolitūdes lielveikalā. Tā sabrukšanas dēļ dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Vīrietis atklāj - lai arī kopš traģēdijas pagājuši gandrīz deviņi mēneši, viņš savās domās ik pa laikam atgriežas tā vakara notikumos. Tādos brīžos atkal parādās tobrīd pārdzīvotā trauksme un fundamentālais jautājums, vai glābēji viņu pagūs izglābt vai nē.
Piedzīvotais ir tik smaga nasta, ka par to ir pat grūti domāt.
Vīrietis slavē ugunsdzēsējus-glābējus, kas, riskēdami ar savām dzīvībām, tajā vakarā un naktī glāba veikala drupās iesprostotos. Tas esot bijis sarežģīts un grūts darbs. Arī pats Valērijs izglābts nevis uzreiz, kā vēlējies, bet gan pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem. Tikai esot brīvībā, kļuvis vieglāk elpot.
Redzot apkārt esošo postažu, izjustās emocijas bijušas baisas, viņš saka un rāda uz kolonnām, pie kurām tovakar gulējis.
Valērijam paveicies - ēka gruvusi tā, ka nav traumējusi viņa galvu.
Lai gan pēc tam veiktās medicīniskās pārbaudes uzrādījušas, ka vīrietim ar veselību kopumā viss ir kārtībā, tomēr piedzīvotais atstājis paliekošas sekas. Piemēram, biežāk uznāk galvassāpes un dažādas nepatīkamas reakcijas.
Vissmagāk esot naktīs - tās nereti paiet, cīnoties ar murgiem un sāpīgām atmiņām. Vīrietis apgalvo, ka, neskatoties uz saņemto psiholoģisko palīdzību un centieniem dzīvot,
viņš traģēdijā piedzīvoto atcerēsies visu savu mūžu.
To nevarot tik viegli aizmirst un izdzēst no atmiņas.
«Tagad jāmācās cerēt un dzīvot citādāk,» viņš saka un vērtē - lai to izdarītu, noderējusi psihologa atbalsts.
Valērijs arī uzskata, ka tie ļaudis, kas nepiedzīvoja traģēdiju klātienē, nevar ne iedomāties, ko juta zem drupām esošie.
Tā kā Valērijs dzīvo pavisam netālu no sagruvušā veikala, viņš ikdienā redz tā nojaukšanu un teritorijas sakopšanu. Viņam nav konkrētas vīzijas, kā šai vietai nākotnē vajadzētu izskatīties, taču būtu labi, ja izdotos uzstādīt pieminekli.
Tieši kāds piemineklis būtu vispiemērotākais? Vislabāk tāds viegls, gaišs un gaisīgs. Tāds, kas neapgrūtinātu vietējo iedzīvotāju ikdienu, bet gan arī pēc daudziem gadiem atgādinātu par šo traģisko notikumu.
Pieminekli varētu veidot 54 baltu gulbju tēli.
Viņi simbolizētu traģēdijā bojāgājušos cilvēkus, kas atdeva savas dzīvības celtnieku vainas dēļ.
Runājot par traģēdijā vainīgajiem un atbildīgajiem, Valērijs akcentē, ka šādi cilvēki noteikti jāatrod. Pat ja neizdodas pierādīt viņu vainu juridiski, viņi ir morāli vainīgi par notikušo. Nebūtu pareizi, ja tik daudz cilvēku būtu gājuši bojā un sabojājuši savas veselības, bet izmeklētāji neatrod nevienu vainīgo.
Portāls TVNET jau ziņoja, ka šonedēļ sāktās «Maxima» atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžas darbiem būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Otrdien masu mediju, cietušo un Rīgas domes pārstāvji apmeklēja sabrukušā lielveikala teritoriju.
Pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
