Pasaules valstīm ir jāiegulda pūles situācijas stabilizēšanā Ukrainā, tāpēc ir īpaši svarīgi paust vienotu atbalstu Ukrainai starptautiskā līmenī, šodien norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), piedaloties ikgadējā Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu spīkeru sanāksmē, kas šogad notiek Lietuvā.
Āboltiņa apliecināja gatavību paust solidaritāti Ukrainas tautai arī klātienē, piemēram, NB8 un Višegradas valstu parlamentu priekšsēdētājiem kopā apmeklējot šo valsti. Tāpat tā būtu laba iespēja klātienē apmeklēt Ukrainu arī Slovākijas kolēģim - Slovākija pārņems ES prezidentūru 2016.gadā, nodrošinot arī Austrumu partnerības jautājumu palikšanu dienas kārtībā. Vienlaikus Āboltiņa sacīja, ka Austrumu partnerības draugu loks ir jāpaplašina, iesaistot arī Beniluksa un Vidusjūras valstis, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
«Jautājums par Eiropas Savienības austrumu robežas valstu tuvināšanos Eiropas vērtībām arī laikā pēc Viļņas un pirms Rīgas Austrumu partnerības samita ir viena no darba kārtības prioritātēm. To apliecina Asociācijas nolīgumu parakstīšana ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju, kas ir vēsturisks pagrieziena punkts, paverot šīm valstīm plašu ceļu sadarbībai ar Eiropas Savienību un iezīmējot jaunu posmu Austrumu partnerības procesā,» uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
NB8 valstu spīkeru sanāksmē piedalās arī Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Oleksandrs Turčinovs, ar kuru Saeimas priekšsēdētāja tikās jau vakar, apliecinot Latvijas solidaritāti un atbalstu Ukrainas tautai, kā arī turpmāku humanitāro palīdzību.
Saeima bija viens no pirmajiem Eiropas Savienības (ES) nacionālajiem parlamentiem, kas ratificēja ES Asociācijas nolīgumus ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, apliecinot, ka Latvijas skats ir vērsts Austrumu partnerības attīstības virzienā, teica Āboltiņa. Vienlaikus viņa apliecināja - Latvija aktīvi mudina pārējās ES valstis ratificēt šos nolīgumus iespējami ātri.
Tāpat Austrumu partnerības kontekstā Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka 2015.gada pirmajā pusē gaidāmais Rīgas samits varētu būt piemērots formāts, kurā ES un pasaules mēroga partneriem meklēt piemērotākos ceļus tālākai politiskai un praktiskai sadarbībai. Vienlaikus Āboltiņa pauda cerību, ka Austrumu partnerības samitā Rīgā tiks panākts progress sadarbībā ar Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Lai sarunas būtu iespējami produktīvas, Latvija sagaida, ka Rīgas samitā ES dalībvalstis un partnervalstis būs pārstāvētas visaugstākajā līmenī.
Ziemeļu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji tikšanās laikā pārrunāja arī Baltijas jūras reģiona stratēģiju un Arktikas reģiona stratēģiju. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja informēja NB8 kolēģus par eiro ieviešanas pieredzi Latvijā.
Āboltiņa 18. un 19.augustā uzturas darba vizītē Lietuvā, kur piedalās ikgadējā NB8 valstu parlamentu spīkeru sanāksmē. Konference notiek reizi gadā kādā no abu reģionu valstīm, un tajā piedalās parlamentu priekšsēdētāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes.
