Vācijas iespējamais ieguldījums Latvijas militārās infrastruktūras attīstībā būtu vērtīgāks nekā tūlītēja nelielas Vācijas armijas vienības izvietošana Latvijas teritorijā, pauda rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš. Pēc Krimas aneksijas un militārā konflikta Ukrainā aktualizējies jautājums par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā.
Vācijas kanclere Angela Merkele vakar vizītē Latvijā paziņoja, ka Baltijas reģionā ir jāizveido tāda infrastruktūras sistēma, lai saistībā ar Krievijas aktivitātēm varētu nekavējoties reaģēt. Viņa arī paziņoja, ka Vācija palīdzēs Latvijai vairākās jomās, tostarp militārās infrastruktūras izveidē. Patlaban nebūtu runa par ilgtermiņa kaujas vienību stacionēšanu, bet gan sadarbības stiprināšanu citos veidos, izteicās Merkele.
Merkele pauda nožēlu, ka drošības situācija Ukrainas krīzes rezultātā ir pasliktinājusies, tomēr vairījās atbildēt, vai nepieciešams reģionā izvietot kaujas vienības.
Krēsliņš uzskata, ka Merkeles paziņojums ir loģisks un pareizs. Viņš nešaubās, ka krīzes gadījumā NATO līguma piektais pants darbosies, taču būtiskākais ir tas, cik sekmīgi Latvija spēs veikt uzņemošās valsts atbalsta funkcijas, un
bez atbilstošas infrastruktūras to nav iespējams
veiksmīgi darīt. Turklāt atbilstošas militārās infrastruktūras izveidošana Latvijai ir divtik svarīga, jo Latvija ir NATO robežvalsts.
«Brīdī, kad nāks palīdzība, jābūt precīzi zināmiem dzelzceļiem, ceļiem, ostām, lidostām. Ja, piemēram, no Norvēģijas nāktu brigāde, kā mēs viņu saņemsim un kur mēs viņu izvietosim? Militārajai infrastruktūrai jābūt, lai vajadzības gadījumā NATO karaspēks varētu izvietoties, ja situācija kļūst saspringtāka,» norādīja Krēsliņš.
Viņš arī norādīja, ka
NATO spēkiem būtu jābūt samērojamiem ar potenciālo ienaidnieku
un pie atbilstošas infrastruktūras ir iespējams izvietot atbilstošu karaspēka daudzumu.
Saasinoties krīzei Ukrainā, Ādažu bāzē jau vairākus mēnešus ir izvietoti vairāki simti ASV desantnieku, taču viņu klātbūtne ir vairāk psiholoģisks ieguldījums, jo galvenais tomēr ir militārās infrastruktūras attīstīšana, uzskata Krēsliņš.
«Psiholoģiski cilvēkiem liekas, ka līdz ar ASV vienību šeit būs NATO spēki, taču, ja runā no militārā viedokļa, būtība ir militārās infrastruktūras attīstībā. Nav, protams, slikti, ja NATO valsts uz Latviju atsūta nelielu vienību, kā to izdarīja ASV, taču tas drošības stiprināšanā ir tikai papildinošs faktors, jo galvenais ir militārās infrastruktūras attīstība,» uzsvēra Krēsliņš.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, NATO valstis šogad palielināja Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidaparātu skaitu. Patlaban
Baltijas valstu gaisa telpā patrulē kopumā 12 iznīcinātāji
- četri no Polijas, četri no Lielbritānijas un četri no Dānijas.
Savukārt Latvijā aprīļa beigās ieradās ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes vienības, lai piedalītos rotējošā mācību procesā, un uzturēsies Latvijā vismaz līdz šā gada beigām. Rota izvietota Ādažu bāzē. ASV desantnieki ieradušies arī pārējās Baltijas valstīs un Polijā.
Jūlija beigās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzsvēra, ka lielāka skaidrība par NATO spēku izvietošanu Latvijā būs zināma Velsas samitā. Jau vairākus mēnešus Ādažu bāzē izvietota ASV desantnieku vienība, un šobrīd ir diskusijas par to, kuras valstis varētu nosūtīt savus spēkus uz Latviju.
