Īvāns: paši esam vainīgi, ka atbalstām zagļus (162)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijā ir simtiem tūkstoši cilvēku, kas pirms 25 gadiem piedalījās Baltijas ceļā. Viņos mājoja gan pārdzīvojumi, gan vēlme atgūt Latvijas neatkarību un padarīt savu dzimteni labāku, nekā tā bija padomju laikos. Tomēr šobrīd vairumam cilvēku šīs izjūtas ir zudušas privatizācijas buma 90. gados, Bankas Baltija bankrota un citu iemeslu dēļ. Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns TVNET pauž, kā atgūt patriotismu un mīlestību pret savu dzimteni un kā vienot Latvijā dzīvojošās dažādās tautas.

Negodīgas izdarības pēc neatkarības atjaunošanas bija neizbēgamas

«Pati Latvijas tauta bija tā, kas privatizēja un ļāva citiem darīt negodīgas lietas,» uzskata Īvāns.

Viņaprāt, arī šobrīd daudzi uzskata, ka Ventspils vadonis ir labs cilvēks, jo to, ko viņš nozog, dala citiem. Ar šādu morāli visi esot līdzatbildīgi, tai skaitā viņš pats.

«Tas ir lēns, nenovēršams revolūcijas process, jo mēs visi dzīvojām padomju smacenī,» viņš skaidro.

Viņaprāt, daudzi nosoda to, ko dara citi, bet paši dara negodīgas lietas.

«Nevajag tik daudz gausties, bet paskatīties uz sevi

, jo Baltijas ceļa izvēle nebija izvēle starp naudu un vēl lielāku naudu. Tā bija izvēle starp naudu un brīvību, kas ir vissvarīgākā. Savukārt pārējais nāca pēc tam - pašattīrīšanās procesā no Padomju Savienības,» uzskata brīvības cīnītājs.

Patriotismu nevar iemācīt

Īvāns skaidro, ka patriotismu cilvēkam nevar iemācīt. To var tikai radīt, kopjot kolektīvās atmiņas un vēstures mācīšanu skolās.

Viņaprāt cilvēkiem būtiski notikumi ir jāiemūžina, jāizpēta un jāapjēdz. Kā piemēru viņš min Baltijas ceļu.

«Baltijas ceļš ir tāda lieta, ar ko mēs varam lepoties visā pasaulē,» viņš pauž.

Pēc viņa domām, Latvija Baltijas ceļa laikā bija ģeopolitisks spēlētājs uz pasaules vēstures skatuves. Viņaprāt, jo vairāk mēs atcerēsimies tos mirkļus, jo labāk spēsim pārvarēt sarežģījumus paši saviem spēkiem.

Ir vēl laiks pievienoties Baltijas ceļa apziņai

Viņš uzskata, ka Latvijas krieviem ir vēl laiks apzināties un pievienoties Baltijas ceļa apziņai.

«Viņiem ir jāapzinās, ka te nav nekādu nacionālo faktoru: latvieši vai krievi. Mūsu valsts veidojas no mums pašiem. Neviens, ne krievi, ne latvieši, nevar gaidīt, ka kāds no malas mūsu vietā kaut ko darīs nāciju saliedētības ziņā,» prāto bijušās Latvijas Tautas frontes līderis.

Visiem, kas agrāk dzīvoja Padomju Savienībā un tagad Latvijā un kas pārcieta padomju represijas, esot vienāda kolektīvā atmiņa, uzskata Īvāns.

«Viņi bija morāli un fiziski pazemoti. Savukārt pēckara iebraucēji, kuri ir Latvijas iedzīvotāju sastāvdaļa, pārdzīvo, ka tika zaudēta padomju varenība, kungu nācijas apziņa,» pauž bijušās Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs.

Viņš skaidro, ka mums esot jāsaprot, ka šīs divas iedzīvotāju grupas ir traumētas. Un šī trauma ir jāpārvar. Savukārt kā vienu no saliedēšanās iespējām viņš min Baltijas ceļa platformu.

«Arī Baltijas ceļu veidojām no nulles. Sākām ar saliedēšanos, pēc tam panācām ļoti daudz,» stāsta Īvāns.

Latvija ir plaukstoša valsts

Neatkarības atgūšanas cīnītājs uzskata, ka, ņemot vērā Baltijas ceļu kā atskaites punktu, Latvija ir plaukstoša valsts.

«Pietiek vien atcerēties 25 gadus tālo pagātni, kad nevarējām izbraukt uz ārzemēm strādāt.

Bet tagad daudzi žēlojas, ka jābrauc uz ārzemēm strādāt,» uzskata Īvāns.

Viņš salīdzina, kādi toreiz bija veikali un cilvēku materiālais stāvoklis un kāds ir tagad. Viņaprāt, mēs esam sasnieguši ļoti daudz un no Baltijas ceļa atskaites punkta esot jāpaskatās uz šodienu.

Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs 25. Baltijas ceļa gadadienā pie Brīvības pieminekļa pauda, ka Baltijas ceļu vairs nevarēs atkārtot, jo tāds notikums var notikt tikai vienu reizi.

Latvijas iedzīvotājus nedala pēc valodas vai etniskām grupām

«Pretrunas par tautu saliedētību var būt tikai starp padomju valodīgajiem, bet Baltijas ceļš nevar radīt pretrunas nevienā,» viņš uzskata.

Īvāns uzsver, ka Latvijas svētkos, 4. maija un 18. novembra svinībās, netiek atšķirtas kādas valodas vai etniskās piederības. Turklāt viņš trīs vai četras reizes piedalījies Latvijas skolēnu patriotisko eseju konkursos kā žūrijas loceklis un vērtētājs. Viņš atklāj, ka pēdējos konkursos vieni no labākajiem, patriotiskākajiem Latvijas mīlestībā uzrakstītajiem darbiem ir tieši no Latvijas krievu skolām.

Komentāri (162)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu