Latvijā ir daudz sāpīgu problēmu, bet pilsoņu karš nav gaidāms, otrdien, prezentējot valdības pasūtītā pētījuma «Piederības sajūta Latvijai» rezultātus, ar ko valdība iepazinās aiz slēgtām durvīm, žurnālistiem sacīja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Kaktiņš atzina, ka pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijā viss nav gludi, un tā nav saliedētākā valsts Eiropā.
«Ir daudz sāpīgas problēmas, bet apgalvot, ka visi esam uz nažiem, ka būtu gaidāms pilsoņu karš, tās ir blēņas. Nav pamata mums ko tādu apgalvot,» viņš teica.
Latvijas patrioti un piederīgi valstij biežāk jūtas tie cittautieši, kuri ikdienā lieto latviešu valodu, liecina rezultāti. Pētījuma centra direktors paskaidroja, ka 22% no aptaujas dalībniekiem, kuri nav latvieši, uzskata sevi par Latvijas patriotiem. Drīzāk pie patriotiem sevi pieskaita 41%, savukārt 22% norādījuši, ka drīzāk nejūtas kā patrioti, kas visbiežāk tie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem.
Kopumā par patriotiem biežāk jūtas gados vecākie Latvijas iedzīvotāji. Pētījuma rezultāti liecina, ka pie patriotiem sevi pieskaita tie respondenti, kuri mājās un ikdienā runā latviešu valodā, vai arī izmanto gan latviešu, gan krievu valodu.
Tāpat piederīgi valstij un kā Latvijas patrioti jūtas arī liela daļa nepilsoņu, klāstīja Kaktiņš. «Tie cilvēki nav atsvešināti vai naidīgi. Dati liecina drīzāk pretējo,» viņš sacīja.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka ģimenē latviešu valodā sarunājas katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs, kurš ir cittautietis. Tikpat daudz ir tādu, kuri lieto gan krievu, gan latviešu valodu. Tomēr lielais vairums ikdienas saziņā visvairāk izmanto tikai krievu valodu.
Ļoti cieši piederīgi Latvijai jūtas 51% ir aptaujātais. No tiem iedzīvotājiem, kuri nav latvieši, liels skaits atzīst ciešu piederību savam novadam, pilsētai un pagastam. Savukārt katrs desmitais aptaujātais jūtas ļoti cieši piederīgs Krievijai.
Kopumā pētījuma laikā no maija beigām līdz jūnija vidum tika aptaujāts 801 dažādu tautību Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība») sacīja, ka Izglītības un Kultūras ministrijas izvērtēs, cik daudz finansējuma nepieciešams latviešu valodas apmācībai. Ministri vienojušies apmācībām piešķirt papildu naudu.
«Viens no darbiem, kas būs, ir finansējums latviešu valodas apmācībām, jo to cilvēki ir uzrādījuši kā svarīgu lietu,» pēc pētījuma prezentācijas teica Straujuma.
