Cilmes šūnas tiek dēvētas par brīnumlīdzekli un cerību, kad citas medicīnas metodes ir bezspēcīgas. Tas, kas vēl nesen šķita tāla nākotne, ir kļuvis pavisam reāls un notiek tepat pie mums Latvijā. Portāla TVNET komandai bija iespēja apskatīt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu transplantācijas centru (ŠTC), kas šodien pirmo reizi vēra durvis plašākai auditorijai.
Kopš ŠTC atklāšanas 2008.gadā tajā veiktas vairāk nekā 150 šūnu transplantācijas procedūru pacientiem, kas cietuši no miokarda infarkta, sirds mazspējas, koronārās sirds slimības, diabēta u.c. mūsdienās izplatītām saslimšanām.
ŠTC kļuvis par vienu no vadošajiem šūnu izpētes un transplantācijas centriem Eiropā. Nozare strauji attīstās, un
jau tuvākajā laikā ar tās palīdzību varēs glābt tūkstošiem dzīvību,
pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuriem šobrīd nav iespējams palīdzēt.
Pat mediķi, stāstot par šūnu transplantāciju un cilmes šūnu izpēti, dēvē to par kosmosu.
Lai nedaudz iepazītos ar ŠTC, piedāvājam ekspresinterviju ar centra vadītāju Ēriku Jakobsonu. Savukārt fotogrāfijās varat aplūkot Baltijā unikālo ŠTC Šūnu izpētes un transplantācijas laboratoriju, kurā, sadarbojoties ar mediķiem, aktīvi tiek veikti gan klīniskie pētījumi, gan zinātniskā darbība.
Lūdzu, izstāstiet TVNET lasītājiem par ŠTC, ko vadāt!
ŠTC ir slimnīcas struktūrvienība, kas nodarbojas ar jaunu medicīnas tehnoloģiju izstrādi. Mēs pārnesam zinātnieku atklājumus no viņu darba galdiem uz praktisko lietojumu. Tas ir mūsu galvenais uzdevums. Mums ir jauni medicīnas tehnoloģiju koncepti, kas mums ir jāpārbauda. Tā rezultātā mēs iegūstam jaunas medicīnas tehnoloģijas. Mēs ejam dažādos etapos.
Mums ir divas lielas sadaļas. Pirmā ir neklīniskie pētījumi, kad konceptus pārbaudām pirms lietošanas cilvēkiem. Otrā daļa ir klīniskie pētījumi. Patlaban mums ir pieci aktīvi klīniskie pētījumi. Galvenokārt tie ir kardioloģijā, bet ir arī citi pētījumi, piemēram, pacientiem, ar koronāro sirds slimību un otrā tipa cukura diabētu. Pirms nepilniem diviem gadiem mēs sākām jaunu projektu ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, lai palīdzētu pacientiem, kuriem ir osteoartrīts.
Neklīniskajos pētījumos mēs strādājam dažādos virzienos, lai atrastu jaunus risinājumus, kas būtu potenciāli lietojami. Klīniskajā sadaļā mēs pētām metodes, ko esam izstrādājuši, - vai tās ir pacientiem drošas un klīniski efektīvas.
ŠTC darbojas no 2008.gada. Kas ir galvenais, kas šajā laikā izdarīts?
Galvenais, ko esam izdarījuši, ir paša centra un visu vajadzīgo kvalitātes vadības sistēmu izveidošana. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu šūnu apstrādi un sagatavošanu transplantācijai. Esam sākuši vairākus pētījumus un apguvuši jaunas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību veicam audu šūnu apstrādi. Mums patlaban ir daudz projektu, kas ir vērsti uz nākotni un ko vēl neesam sākuši, jo meklējam tiem finansējumu.
Klīniskajos pētījumos mēs darbojamies ar pašu pacientu šūnām.
Tās ir iegūtas, apstrādātas un atdotas viņam atpakaļ.
Bet paredzam, ka nākotnē šūnas tiks iegūtas un pavairotas ārpus cilvēka ķermeņa nepieciešamā apjomā. Pēc tam tām tām iedos ķīmiskos signālus, lai tās pārvērstos nepieciešamā virzienā, piemēram, par nervu, ādas vai asinsvadu šūnām. Tādu mēs redzam nākotni.
Vai ārpus ķermeņa pavairotās šūnas izmantotu tam pašam cilvēkam, no kura tās ieguva, vai arī citiem cilvēkiem?
Kultivētās šūnas iespējams izmantot arī citiem cilvēkiem. Tas uzreiz sniegtu daudz plašākas iespējas...
...Bet arī riskus!
Jā, jāņem vērā specifiskas lietas un risku iespējas. Tāpēc mums ir kvalitātes vadības sistēmas, kas nodrošina, lai produkts būtu pieejams plašam lokam.
Iedomājos, ka nākotnē mēs varētu pienākt pie saldētavas, no kuras varēsim paņemt pacientiem vajadzīgās šūnas dažādām diagnozēm.
Tad cilvēks, kuram, piemēram, ir nervu kaite un viņam vajadzīgas šūnas, varēs atnākt uz ŠTC un te viņam varēs palīdzēt?
Jā, viņš atnāks uz slimnīcu, kur ir glabātuve. Tajā atradīsies daudzām diagnozēm piemēroti risinājumi.
Par cik tālu nākotni mēs runājam?
Manuprāt, tai jābūt diezgan tuvai nākotnei.
Vai tas izdosies nākamo 5-10 gadu laikā?
Domāju, ka jā, tas ir 5-20 gadu jautājums. Tas nav tieši atkarīgs no mums, bet no daudziem faktoriem, piemēram, finansējuma un sadarbības ar Latvijas un starptautiskajiem zinātniekiem.
Mēs šo nākotni piedzīvosim.
Kas ir ŠTC galvenie pacienti? Kam jūs tagad palīdzat un kam palīdzēsiet nākotnē?
Patlaban tie galvenokārt ir kardioloģijas pacienti.
Cik veci ir ŠTC pacienti?
Viņi ir dažāda vecuma. Sākot no 27 gadiem līdz vairāk nekā 70 gadiem.
Vai jūsu pacientu vidū ir arī bērni?
Jā, viņu vidū ir arī bērni.
Jaunākais pacients bija četrus mēnešus vecs bērniņš.
Tā bija Bērnu slimnīcas paciente Sofija.
Un cik gadu bija ŠTC vecākajam pacientam?
Viņa vecums bija gandrīz 80 gadi.
Un sarunas noslēgumā varbūt varat atklāt, kāds ir jūsu lielākais izaicinājums? Ko vēlaties izdarīt tuvāko gadu laikā?
Gribu «palaist» šūnu ārpus ķermeņa kultivēšanas procesus. Uzbūvēt infrastruktūru un sākt procesus. Tas ir mans galvenais izaicinājums.
Paldies un lai jums veicas!
ŠTC Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā tika atklāts 2008. gada 19. decembrī.
Šūnu terapija ir reģeneratīvās medicīnas nozare, kurai pēdējos gados tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Šīs terapijas potenciāls tiek pētīts daudzās pasaules valstīs. Šobrīd tā tiek uzskatīta par perspektīvu veidu, kā atjaunot šķietami zaudētas organisma funkcijas.
Tā ir iespēja uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, samazinot medikamentu daudzumu.
Galvenie klīnisko pētījumu virzieni ir kardioloģija, endokrinoloģija un asinsrites ķirurģija. Pagaidām aktīvi ir klīniskie pētījumi kardioloģijā. Paralēli norit gatavošanās klīniskajam pētījumam par autologu kaula smadzeņu mononukleāro šūnu transplantāciju kritiskās kāju išēmijas pacientiem ar amputācijas risku.
Lai paplašinātu un attīstītu šūnu terapijas piedāvātās iespējas, kā arī nākotnē palīdzētu pēc iespējas plašākam pacientu lokam, centrā tiek veikta zinātniskā izpēte, izmantojot šūnas, kas iegūtas no dažādiem audiem (āda, skrimšļi).
