Nedrīkstam domāt, ka iegūsim vairāk, ja mēs kaut kā tā lavierēsim pa maliņu, raksturodams Latvijas attiecības ar Krieviju, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas attiecības lielā mērā noteiks tas, kā šobrīd attīstās situācija Ukrainā, un kā attīstās ES un Krievijas attiecības.
«Es esmu arī dzirdējis runas – ja jūs uzvedīsieties prātīgāk, mierīgāk un klusēsiet, tad būs labāk. Tas ir tādā līmenī – ja jūs kā zaķītis sēdēsiet klusiņām zem eglītes, tad lielie pelēkie vilki varbūt paies garām un neapēdīs. Es gribu atgādināt, ka
vienreiz jau mēs šādu eksperimentu trīsdesmitajos gados veicām – ļoti klusi sēdējām un bijām ļoti prātīgi.
Ar ko tas viss beidzās, mēs visi labi zinām,» sacīja ministrs.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas vienīgais ceļš ir stingra un solidāra ES un NATO politika.
Kā ziņots, reaģējot uz ES un ASV realizētajām sankcijām, Krievija ieviesusi embargo Eiropas pārtikas produkcijai, kas būtiski skāris Latvijas ražotājus.
Ukraina cer uz NATO palīdzības piedāvājumu samitā Velsā
Kijeva sagaida no NATO palīdzības piedāvājumu alianses samitā Velsā nākamajā nedēļā, trešdien paziņojis Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
«Mēs sagaidām, ka mūsu Rietumu partneri un alianse samitā septembrī sniegs praktisku palīdzību un pieņems izšķirošus lēmumus,» paziņoja Jaceņuks.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešama palīdzība. NATO samits Velsā notiks no 4.septembra līdz 5.septembrim Kārdifā.
Ko par Putinu skaidri liecina Minskas samits
Otrdien Minskā notikusī Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās vērtējama pozitīvi, taču tai nav vērā ņemamu rezultātu, uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Runājot par samita rezultātiem, Cepurītis uzsver, ka šajā gadījumā
ir ļoti būtiski, ka ir panāktas vienošanās turpināt dialogu
starp Krieviju un Ukrainu. Šim samitam būtu bijusi cita vērtība, ja būtu panākta kāda vienošanās militāro vai ekonomisko aktivitāšu jomā. Līdz ar to nevar runāt par būtisku pienesumu konflikta atrisināšani.
Tiesa, šis
samits ir ļoti būtisks politisko žestu jomā,
jo Krievijas un Ukrainas prezidentu dalība tajā, kā arī Vladimira Putina un Petro Porošenko dialogs norāda uz to, ka Putins un Krievija atzīst Porošenko par leģitīmo Ukrainas valsts prezidentu. Kā zināms, iepriekš šī leģitimitāte tika apšaubīta.
Cepurītis norāda, ka šis samits skaidri parādīja, ka
Putins piekopj «strausa politiku» -
«neko neredzu, kas notiek man apkārt». Ja Putins neredz, ka Ukrainas austrumos darbojas Krievijas iesūtītie algotņi, regulāri pienāk ziņas par armijas kolonnām, kas šķērsojušas Ukrainas robežu, tad to neredz arī pārējā Krievija. Līdz ar to situācija ir ļoti sarežģīta - Krievija uzskata, ka Ukrainas konfliktā nav iesaistīta, tādējādi tiek «nogriezta» iespēja uz konflikta atrisinājumu divpusējā «Ukraina - Krievija» formātā.
Taču ļoti būtiski ir atzīmēt, ka šādas tikšanās vispār notiek un sarunas starp valstu vadītājiem turpinās. Vai tām ir kādi manāmi rezultāti, būs redzams ilgtermiņā.
