Eiropas Savienībai (ES) gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē nekavējoties ir jāsniedz atbildes reakcija Krievijas atklātajai agresijai Ukrainā, šodien pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes, kurā deputāti runāja par aktuālo situāciju Ukrainā, pauda komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
«Ik stundu pienāk informācija, ko apstiprina Ukrainas un citu valstu augstākās amatpersonas, — Ukrainā karadarbību veic Krievijas regulārās armijas karavīri un bruņu transports bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par piederību konkrētai valstij,» norādīja deputāte.
Šis jautājums būs arī 29. un 30.augustā gaidāmās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālās jeb tā dēvētās Gimnihas sanāksmes darba kārtībā, norāda Saeimas Preses dienests.
«Krievijas armijas atrašanās un militārā darbība citas suverēnas valsts teritorijā ir absolūti nepieņemama, un Latvija ilgstošo saspringto situāciju Ukrainā redz kā draudus arī mūsu valsts drošībai,» sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja, vēršot uzmanību, ka tāpēc jo īpaši ir jāpieliek pūles, lai ES un NATO reaģētu. Vienlaikus Z.Kalniņa-Lukaševica vēlreiz apliecināja Latvijas jau ilgstoši pausto solidaritāti Ukrainai.
Komisijas priekšsēdētājai interesējoties par situāciju saistībā ar Ukrainas teritorijā pašpasludināto republiku atzīšanu par teroristiskām organizācijām, Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka patlaban notiek tehniskais darbs un jautājums tālāk tiks skatīts septembra sākumā.
Komisijas sēdē tika vērsta Ārlietu ministrijas pārstāvju uzmanība, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri, pieņemot lēmumus saistībā ar situāciju Ukrainā, nedrīkst aizmirst līdz šim notikušo, tai skaitā Lietuvas goda konsula nogalināšanu Ukrainā, Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas, Krievijas anektētās Krimas veidošanu par militāru bastionu, separātistu gūstā saņemtajiem ķīlniekiem, kā arī Francijas un Krievijas Mistral kuģu pārdošanas darījumu. Komisijas sēdē deputāti pauda bažas, ka iecerētā Mistral izvietošana Melnajā jūrā ir uzskatāma par apdraudējumu ne tikai Ukrainai, bet arī ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai.
Tāpat komisijas sēdē tika uzsvērts, ka jau laikus ir jādomā par oktobrī gaidāmo Ukrainas Augstākās Radas vēlēšanu starptautisku novērošanu.
