Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par mūsu armijas kapacitāti un kvalitāti. Mums jābūt tik spējīgiem, lai spētu noturēt fronti, līdz palīgā atsteidzas sabiedroto spēki. Vienlaikus jāatceras, ka Krievija ir neprognozējama lielvalsts. Tā var pārsteigt mūs nesagatavotus ne tikai militārajā jomās.
Vēsturiska analoģija
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis TVNET sacīja, ka Krievija ar saviem pēdējiem soļiem, iebrūkot Ukrainā, izdarīja kaut ko līdzīgu, kā PSRS, kad tā 1939.gadā iebruka Somijā.
«Krievija ir kļuvusi par agresoru.»
Līdz ar to rietumvalstīm pret Krieviju vajadzētu izturēties kā pret agresoru. Protams, nevajadzētu veicināt militāru konfrontāciju. Jādomā par iesākto sankciju pastiprināšanu vai jāpievēršas cita veida ierobežojošiem mehānismiem.
Līdz ar iebrukumu Ukrainā Krievija parādījusi, ka tās starptautiskās apņemšanās un parakstītie dokumenti tai nav saistoši, Krievija var tos pārkāpt. Turklāt
Krievija demonstrējusi, ka var pārkāpt visas apņemšanās vienpusēji.
Ko mēs šajā situācijā varam darīt, lai palīdzētu sev?
Atbildot uz šo jautājumu, Cepurītis norādīja, ka mūsu iespējas aizstāvēties pret Krieviju meklējamas sadarbībā ar NATO. Mums jādomā un jārunā par NATO karaspēka klātbūtni Latvijā. Tas varētu būt mācību ietvaros vai, vēl labāk, pastāvīgi.
Tāpat mums jāstiprina infrastruktūra.
Redzot Krievijas agresiju Ukrainā, šobrīd labāk saskatām priekšrocības tam, ka esam NATO un kopā ar citām rietumvalstīm.
Cik stipri esam mēs paši?
Vienlaikus sadarbībai ar NATO mums jādomā par savu bruņoto spēku kapacitātes un kvalitātes celšanu.
Mūsu armijai jābūt tik stiprai, ka tā spētu noturēt fronti pret Krieviju tik ilgi, līdz palīgā atsteigtos NATO spēki.
Ja Krievija nolemtu iebrukt Latvijā, mums vajadzētu būt tik spēcīgiem, ka spējam noturēties pretī Krievijas karaspēkam vismaz dažas dienas, kuru laikā mēs varētu sagaidīt palīdzību no sabiedrotajiem.
Veiksmīgas palīdzības saņemšanai mums jādomā arī par savas militārās infrastruktūras stiprināšanu. Piemēram, jāuzlabo ostu un lidostas infrastruktūra, lai mēs vispār spētu uzņemt palīgus.
Varam palīdzēt Ukrainai
NATO ietvaros Latvija patlaban var palīdzēt arī Ukrainai, piemēram, nākamnedēļ gaidāmajā alianses samitā aicinot NATO valstis sniegt palīdzību agresijas skartajai valstij. Protams, jāatceras, ka mūsu iespējas ir ierobežotas un mums nevajadzētu palīdzēt vieniem pašiem un «uz savu galvu». Labāk to darīt kopā ar citām NATO un Eiropas Savienības valstīm.
Tieši kopā ar Eiropas valstīm vajadzētu spriest par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, lai sodītu lielvalsti par sākto karu pret Ukrainu. Sankcijām jādemonstrē, ka rietumvalstīm nav pieņemama Krievijas rīcība.
Svarīga nianse
Runājot par Latvijas aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa ceturtdien izplatīto paziņojumu par Krievijas iebrukumu Ukrainā, Cepurītis norādīja uz kādu svarīgu niansi.
Lai gan ministrs apliecināja, ka Latvijai tiešu militāru draudu līmenis joprojām ir zems,
ministrs neapgalvoja, ka Latvijai nepastāv cita veida draudi no Krievijas puses.
Patlaban Latvijai nav militāra konflikta ar kaimiņvalsti, bet jāatceras, ka starp valstīm pastāv informācijas karš.
Iebrūkot Ukrainā, Krievija ir vēlreiz parādījusi, ka ir neprognozējama valsts. Līdz ar to no tās var sagaidīt neprognozējamu rīcību ne tikai militārā jomā.
Krievija var nākt klajā ar nepatīkamiem un pārsteidzošiem paziņojumiem daudzās citās jomās, piemēram, ekonomikā. Lai arī lielvalsts ir zināmā mērā atkarīga no rietumiem piegādātajiem energoresursiem, tā var arī ierobežot vai pārtraukt energoresursu pārdošanu.
Tāpat mūsdienās ļoti svarīga joma ir kiberdrošība, kurā uzbrukumus rietumiem, tostarp Latvijai, var īstenot gan pati Krievija, gan tai draudzīgi spēki.
Noslēgumā rezumējot - no Krievijas var sagaidīt neprognozējamas lietas, tostarp plaša spektra sankcijas.
Sācies karš!
Portāls TVNET jau ziņoja par pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, kas arvien vairāk satrauc visu starptautisko sabiedrību.
