Krievijas agresija ir apdraudējums visa reģiona stabilitātei, piektdien, uzstājoties Latvijas Kara muzejā notiekošajā atceres pasākumā, kas veltīts 20gadadienai, kopš Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
«Šodien Ukrainā notiekošais mums jau atkal liek novērtēt mūsu brīvību un mūsu neatkarību. Krievijas agresija ir drauds mieram un stabilitātei visā reģionā, un
ir jādara viss iespējamais, lai šo Krievijas agresiju apturētu,»
uzsvēra premjere.
Viņa pauda, ka tagad vairāk nekā jebkad Latvija izjūt, ko nozīmē valsts dalība NATO.
«Nezinu, cik mēs droši sēdētu, ja pirms 10 gadiem mēs netiktu uzņemti pasaulē spēcīgākajā militārajā aliansē.
Šobrīd Ukrainā notiekošais liek novērtēt to brīvību, ko esam ieguvuši,»
teica premjere.
Straujuma pateicās tiem, kuri bija iesaistīti Krievijas armijas izvešanas procesā un uzsvēra, ka tas bijis ļoti svarīgs solis, lai spētu veidot Latviju kā brīvu valsti. Viņa pauda gandarījumu, ka šo 20 gadu laikā Latvijai izdevies profesionāli attīstīt valsts aizsardzības sistēmu un Nacionālos bruņotos spēkus, norādot arī, ka viņas valdība apņēmusies pēc iespējas ātrāk aizsardzības budžetam novirzīt 2% no IKP.
Atceres pasākumā ar runu uzstājās arī Valsts prezidents no 1993. līdz 1999.gadam Guntis Ulmanis, kurš prezidenta amatu ieņēma laikā, kad no Latvijas tika izvesti Krievijas karavīri un likvidētas karabāzes.
Ulmanis aicināja tagadējos politiķus un diplomātus būt pragmatiskiem, drosmīgiem un censties meklēt kontaktus Krievijas elites visaugstākajā līmenī, neskatoties uz sarežģīto situāciju, kuru izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā.
«Šī brīža Krievija ir pavisam cita valsts, salīdzinot ar to, kāda tā bija 90.gados,»
sacīja eksprezidents, paskaidrojot, ka šis apstāklis padara diplomātiskos kontaktus un centienus vēl sarežģītākus. Tomēr Latvijai ir jācenšas meklēt risinājumus, lai dotu savu artavu saspringtās situācijas noregulējumam, viņš piebilda.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs (Zaļo un zemnieku savienība) atceres pasākumā solījās turēt pie vārda Straujumu par solīto finansējumu aizsardzībai. «Mums nav citas manevra iespējas. Ir jāstiprina aizsardzība,» viņš uzsvēra.
Aģentūra BNS ziņoja, ka piektdien aprit 20 gadu, kopš tika pabeigta Krievijas Federācijas armijas izvešana no Latvijas.
1994.gada 31.augustā Krievijas amatpersonas ziņoja toreizējam prezidentam Guntim Ulmanim, ka Krievijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas teritorijas ir pabeigta. Latvijas gaisa telpu atstāja pēdējā Krievijas bruņoto spēku lidmašīna. Krievijas armija Latvijas teritoriju gandrīz bija atbrīvojusi. Latvijā palika tikai viens Krievijas militārais objekts – radiolokācijas stacija Skrundā, kas darbību pārtrauca 1998.gadā. Savukārt tai blakusesošā jaunceļamā radara korpuss tika sagrauts 1995.gada 4.maijā.
