Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kuru Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi samitā sestdien izraudzījās par nākamo Eiropadomes prezidentu, ir ļoti laba izvēle Latvijai.
Ko Latvijai gaidīt no jaunā Eiropadomes prezidenta - poļa Tuska? (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas ekspremjers, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis (V) šorīt intervijā Latvijas radio sacīja, ka Tusks ir ļoti laba izvēle Latvijai vairāku iemeslu dēļ.
Viņš pārstāv vienu no jaunajām ES dalībvalstīm, kuru lokā ir arī Latvija.
Tuskam ir ļoti skaidra politika attiecībā pret Krieviju un Ukrainas krīzi.
Viņš pilnā mērā saprotot Latvijas un citu Baltijas valstu bažas šajā ziņā.
Arī Tuska piedāvājums ekonomiskajā politikā, runājot par finanšu stabilitāti un to, kā stiprināt ES konkurētspēju, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, ir tuvs Latvijas redzējumam, kā ES tālāk jāattīstās savienības ekonomikai.
Dombrovskis arī izteicās, ka viņam ir pietiekami labas izredzes tikt izraudzītam par ES komisāru. Ja viņš nokļūs šajā amatā, viņš varētu cieši sadarboties ar Latviju.
Ekspremjers vēlētos darboties ekonomikas un finanšu sektorā.
Dombrovskis arī izteicās, ka jaunām sankcijām pret Krieviju pagaidām vēl nav vienbalsīga ES valstu atbalsta.
ES domā par jaunām sankcijām, no kurām nopietnākais esot Lielbritānijas piedāvājums liegt Krievijai pieeju starptautiskajiem finanšu tirgiem. Šādas sankcijas savulaik ieviestas pret Irānu un tās izrādījušās gana efektīvas, lai piespiestu šo valsti atkārtoti sēsties pie sarunu galda.
Dombrovskis atzina, ka
lēmumu pieņemšanas mehānismi ES ir ļoti smagnēji,
tāpēc sagaidītu, ka vismaz ārpolitikā varētu vienoties par vienkāršotāku mehānismu.
TVNET jau ziņoja, ka Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs sestdien Briselē pavēstīja, ka Tusks ir izraudzīts Eiropadomes prezidenta amatam, bet Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni – ES augstās ārlietu pārstāves amatam.
Pēc maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES notiek vadības nomaiņa. Līdz ar līderu izraudzīšanos sestdien beidzas mēnešiem ilgusī stīvēšanās ap amatiem, kurus līdz šim ieņēma Rompejs un Ketrina Eštone.
Trijos augstākajos ES amatos - Eiropas Komisijas (EK) prezidenta, Eiropadomes prezidenta un ES augstā ārlietu pārstāvja amatos – ir jābūt pārstāvētiem abiem dzimumiem, konservatīvo un sociālistu vadītām galvaspilsētām, kā arī Rietumeiropai un Austrumeiropai.