Militāro bāzu izveidošana ir viens no jautājumiem, par ko NATO norit ļoti intensīvas diskusijas, bet uz to ir jāraugās plašāk - kā uzlabot NATO spēju rīkoties dažādās krīzes situācijās. Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš norādīja, ka Baltijas valstu rūpes par savu drošību ir saklausītas. To apliecina arī līdzšinējā aktivitāte Baltijas teritorijā.
Runājot par šodien Igaunijā notiekošo ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti, Riekstiņš Latvijas radio pauda vērtējumu, ka ASV prezidenta vizīte mūsu reģionā vienmēr bijusi solidaritātes apliecinājums. Tas demonstrē, ka Baltijas valstis ir ļoti cieši ASV sadarbības partneri.
Pirms Velsas samita Obama varētu vēlēties uzklausīt Baltijas valstu pārstāvju viedokļus - ko mēs gaidām no šā samita, kāds ir mūsu redzējums par pēdējo mēnešu norisēm Eiropā, Ukrainā un Krievijā.
Viņš norādīja, ka par NATO bāzēm Briselē notiek ļoti intensīvas konsultācijas. Uz to ir jāraugās plašāk - kā uzlabot NATO spēju rīkoties dažādās krīzes situācijās.
Lai gan Krievijas agresija Ukrainā šobrīd nerada tiešus militārus draudus nevienai NATO valstij, tostarp Latvijai, tomēr ir paaugstinājusi kopējo nedrošības līmeni kontinentā.
NATO ir uzdevums analizēt dažādus attīstības scenārijus, tostarp arī tādus, kuri šobrīd liekas mazāk ticami.
Tomēr tos nedrīkst izslēgt un ir jāsagatavo iespējamie rīcības varianti, ja situācija attīstās nelabvēlīgākā virzienā. Šajā kontekstā militāro bāzu jautājums ir jāskatās kopā ar citiem pasākumiem, ko NATO ir veikusi un varētu veikt tuvākajā nākotnē.
Runājot par iepriekš veikto, Riekstiņš atgādināja par paaugstinātu NATO militāro klātbūtni mūsu reģionā, tostarp gaisa telpā.
Nākotnē jādomā par militārās infrastruktūras uzlabošanu, ekipējuma izvietošanu NATO valstīs, vadības un komandstruktūru modificēšanu un aizsardzības plānu pilnveidošanu. NATO strādā pie vesela pasākumu kompleksa. To galvenais mērķis ir uzlabot alianses kopējo reaģēšanas spēju krīzes situācijās.
Par Baltijas valstu drošību NATO dalībvalstis runās arī ceturtdien un piektdien Velsā paredzētāja samitā. Riekstiņš uzskata, ka
NATO valstis ir saklausījušas Baltijas pārstāvju raizes par savu drošību.
Par to liek domāt arī iepriekš veiktie pasākumi, paaugstinot militāro klātbūtni mūsu reģionā.
Nav gan runa par ekskluzīvām Baltijas valstu rūpēm. Krievijas-Ukrainas konflikts skar visu alianses drošību. Par to viedokli izsaka Polija, Rumānija, ASV, Vācija, Lielbritānija un citas valstis.
Krievijas agresija Ukrainā skar visu NATO valstu intereses. Tas skar arī ģeogrāfiski tālāk esošās valstis. Šis ir pirmais gadījums kopš Aukstā kara beigām, kad robežas Eiropā tiek pārskatītas ar militārā spēka lietošanu un tās draudu palīdzību.
Eiropas demokrātiskās valstis nevar izlikties vienaldzīgas par to.
Katra valsts izvērtē savas iespējas. Arī Latvija nepaliek maliņā - mēs raugāmies un savām iespējām, un ir konkrēti projekti, ko attīstām. Piemēram, mēs sniedzam medicīnisko palīdzību Ukrainai.
