Eksperti: pamiers Ukrainā nav sankciju nopelns (14)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Lai gan Rietumvalstu politiķi sankcijas sauc par atslēgu uguns pārtraukšanai Ukrainā, eksperti Krievijas lietās, kas šonedēļ apmeklēja ikgadējo ārlietu un drošības konferenci Rīgā, LTV raidījumam «de facto» uzsver ko citu.

Nu jau vairāk nekā simtam Krievijas politiķu, ierēdņu un oligarhu Rietumvalstis aizliegušas ieceļot un iesaldējušas kontus. Lielākās Krievijas bankas, militārie un enerģētikas uzņēmumi nevar aizņemties naudu. Uz Krieviju nedrīkst eksportēt preces, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Taču daudz dziļākas rētas Krievijas ekonomikā sankcijas iecirtušas netieši, kā dēļ izaugsme valstī šogad nebūs.

No Krievijas aizplūst ne tikai ārzemju kapitāls. Rubļa vērtības kritums šovasar iedzinis bankrotā daudzas tūrisma firmas. Tomēr Krievijas finansiālais stāvoklis, pateicoties valūtas rezervēm un uzkrājumu fondiem, vēl ir stabils.

«Krievijai kopumā ir simtos miljardos dolāru mērāms drošības spilvens, uz kuru var paļauties. Sankcijas radikāli novājināt Krieviju īstermiņā nespēj,» pauž Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Kenana institūta direktors Metjū Rojanskis uzskata, ka «lielāks iemesls pamieram ir tas, ka Krievija saredzēja iespēju saglabāt tai labvēlīgu stāvokli uz zemes Ukrainā.»

Pamiers ir noslēdzis daļu Luhanskas un Doņeckas apgabalu kā separātistu teritorijas.

Ārpolitikas izdevuma «Russia in Foreign Affairs» redaktors Fjodors Lukjanovs piekrīt, ka trauslā pamiera iemesli ir kara rakstura - līniju nofiksēšana dabā un zaudējumi abās pusēs.

«Ja raugās no Krievijas politikas Ukrainā viedokļa, sankcijas uz to nekā neiedarbojas vai pat strādā pretējā virzienā. Tāpēc, ka Krievijas vadība un sabiedrības vairums uzskata, ka zem spiediena nekādu politiku mainīt nedrīkst,» saka Lukjanovs.

«de facto» aptaujātie eksperti cer, ka konfliktu izdosies atrisināt politiskā ceļā, lai gan visi apzinās, ka par Ukrainas nedalāmību vairs nav runa.

«Mēs nezinām, ko Putins patiesībā vēlas panākt. Tādēļ mēs nezinām, kā konflikts beigsies. Izskatās, ka Ukaina būs dalīta - ģeogrāfiski un politiski – uz ilgu laiku. Bet tādēļ ir vēl grūtāk saprast, kāpēc Putins to darīja, jo viņš ir radījis vēl vienu nestabilitātes avotu pie savām robežām,» atzīmē Vācijas Federālās Drošības politikas akadēmijas akadēmiskais direktors Karls Haincs Kamps.

Eksperti ir vienisprātis, ka

konflikta iesaldēšana nav Krievijas interesēs, jo tas dārgi izmaksātu.

Daudz ticamāka ir Krievijas vēlme redzēt Ukrainu ar izmaiņām atsevišķu teritoriju statusā un izmaiņām Ukrainas politikā.

Lai kā konflikts attīstītos, Rietumu un Krievijas attiecības ir sabojātas uz ilgu laiku un Aukstajam karam mentāli līdzīga konfrontācija turpināsies vismaz kamēr Putins būs pie varas.

«Baltijas valstis un Polija tagad ir pozīcijās - «mēs jau jums teicām!». Un tas ir saprotams. Diez vai kāds NATO, īpaši Vācijā, Francijā, Itālijā un pat ASV pirms gada varēja iedomāties, ka Krievija ar spēku mainīs robežas Eiropā. Mēs to negaidījām. Bet ir bijusi mācība, un šodien Vācija redz Krieviju pavisam citādāk. Bet tas nenozīmē, ka mums ir jāaizcērt durvis.»

Reaģējot uz Krievijas agresiju, ir jūtama Rietumvalstu vēlme nenojaukt visus tiltus. Taču kā stratēģisko partneri NATO Krieviju vairs neredz.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu