Lai gan nākamajai Saeimai pūrā atstāta vēl virkne sasāpējušu un neatrisinātu problēmu, deputātu padarītais liecina, ka tiesiskuma ziņā šis ir bijis viens no spēcīgākajiem Saeimas sasaukumiem, secinājusi sabiedrība par atklātību «Delna».
«Delna»: Tiesiskuma jautājumā pašreizējais Saeimas sasaukums bijis viens no spēcīgākajiem (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atlasot 15 svarīgākos aizvadītās Saeimas balsojumus tiesiskuma un atklātības jautājumos, redzams, ka 11.Saeima ir sakārtojusi vairākus būtiskus jautājumus, kas ved pretim tiesiskākai valstij, skaidroja «Delnas» direktors Gundars Jankovs.
2011.gadā Saeima pieņēma sākumdeklarēšanās jeb «nulles deklarācijas» likumu fiziskām personām, kas padara caurskatāmākas iedzīvotāju finanses. Tāpat šī Saeima beidzot ir bijusi gatava ieviest atklātību lēmumu pieņemšanā pašā parlamentā. Tā atcēlusi slēgtos balsojumus amatpersonu iecelšanā, izņemot par Valsts prezidentu, kā arī palīdzējusi sakārtot šo jautājumu pašvaldībās - arī tajās ir vairāk atklātu balsojumu un nodalīta lēmējvara no izpildvaras, norādīja Jankovs.
Atšķirībā no iepriekšējiem Saeimas sasaukumiem esot redzams, ka šim deputātu sastāvam ir izdevies kaut nedaudz mazināt naudas ietekmi politikā un priekšvēlēšanu laikā.
Tika atbalstīti aģitācijas ierobežojumi - mēnesi pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta politiskā reklāma televīzijā. Pirmoreiz tas notika pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pašlaik šī kārtība tiek ievērota.
Tāpat uz pusi ir samazināts partijām atļauto ziedojumu un biedru naudu apjoms, ko var ziedot viena fiziska persona.
Jankovs uzskata, ka 11.Saeimas darbs bijis interesants arī ar to, ka tā ir mēģinājusi bargāk raudzīties uz valsts amatpersonu pārkāpumiem.
Tika pieņemti grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», kas paredz, ka turpmāk sabiedrība tiks informēta par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem likuma pārkāpumiem, kā arī nupat šajā pavasarī ar plašām diskusijām tika noteikta prioritāte valsts amatpersonu kriminālprocesiem.
Tajā pašā laikā tika noraidīts priekšlikums apturēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana. Šo priekšlikumu uzskatīja par Ventspils mēram Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») nelabvēlīgu.
«Lai arī grozījumi bija diskutabli, tie radīja nepatīkamu pēcgaršu, ka Latvijā ar nesodāmības sajūtu var dzīvot un turpināt netraucēti strādāt gadiem ilgi,» secinājis Jankovs.
Šajā Saeimā ir bijuši vairāki nesekmīgi mēģinājumi atteikties no deputātu parlamentārās imunitātes - viena no šādām iniciatīvām vairāk nekā divus gadus esot atstāta bez virzības Saeimas Juridiskajā komisijā.
10.Saeimas lēmums neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā bija viens no galvenajiem iemesliem ārkārtas vēlēšanu izsludināšanai, skaidroja sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka, turpinot, ka diemžēl 11.Saeima tā arī nespēja atrast Satversmes grozīšanai vajadzīgās balsis, lai deputātu imunitāti ierobežotu. Līdz ar to arī turpmāk ir iespējama situācija, kad Saeimas deputāti «piesedz» savējos.
Šī Saeima ir paplašinājusi iedzīvotāju iespējas piedalīties parlamenta darbā, iesniedzot kolektīvo petīciju - jāatzīmē, ka šī iespēja attiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem, bet ne nepilsoņiem, kas arī ir iemesls, kādēļ ne visas frakcijas šo priekšlikumu atbalstīja, skaidroja Kažoka.
Tajā pašā laikā, reaģējot uz divu valodu referendumu, valdošā koalīcija ir pamatīgi apgrūtinājusi Latvijas pilsoņiem pašiem ierosināt referendumus, iesniedzot CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, norādīja politikas pētniece.
Viņa arī atgādināja, ka šajā Saeimā tika lauzti šķēpi arī par Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu, kas sakrīt ar Andra Bērziņa prezidentūras laiku.
Prezidents joprojām ir vienīgā valsts amatpersona, kuru Saeima var ievēlēt aizklāti, savukārt opozīcijas priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu vairākums noraidīja.
«Ja deputāti vēlas saglabāt tiesības pašiem vēlēt prezidentu, šim lēmumam jābūt atklātam - citādi nav, no kā prasīt politisku atbildību par slikti strādājošu valsts galvu,» uzskata Kažoka, atgādinot, ka nākamās prezidenta vēlēšanas notiks jau 2015.gadā.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju Ukrainā un tās eskalāciju pasaulē, pie būtiskākajiem esošās Saeimas balsojumiem tiesiskuma jomā tika iekļauts arī balsojums par Krievijas agresiju Ukrainā.
Lai arī šim balsojumam nav likumiska spēka un tas ir deklaratīvs, pat simbolisks, tas raisīja sešu stundu ilgas debates Saeimas namā un parādīja arī deputātu attieksmi ne tikai pret notiekošo Ukrainā, bet arī tiesiskumu starptautiskā līmenī, skaidroja Jankovs.
«Mūsuprāt, deputātu vienprātības trūkums šajā jautājumā mūsu valstī var būtiski ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus,» uzsvēra «Delnas» vadītājs.
Pie šīs Saeimas iesāktajiem, bet nepadarītajiem darbiem var pieskaitīt izmaiņu veikšanu Kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā, kā arī maksātnespējas administratoru regulējuma pieņemšanu, kas ļautu atvieglot maksātnespējas procesu fiziskām personām.
Jau ziņots, ka «Delna» apkopojusi informāciju par 12.Saeimas deputātu kandidātu sarakstu līderiem, uzsverot, ka lielai daļai kandidātu ir reputācijas problēmas.