Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Juris Leitietis uzskata, ka DP jāpalielina kapacitāte, tostarp darbinieku atalgojums un tehniskais nodrošinājums. To Leitietis žurnālistiem sacīja pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto neapmierinātību ar drošības dienestu darbību nekomentēs.
«Paši mēs nevaram vērtēt savu darbu, jo tas ir jādara valdībai. Domāju, ka valdība ir sadzirdējusi mūsu vēlmi - palielināt kapacitāti -, lai varētu strādāt kvalitatīvāk un apjomīgāk,» teica Leitietis.
Savukārt uz jautājumu, kādas tieši struktūras vajadzētu stiprināt, Leitietis atbildēja, ka vispirms tās, kas atbild par prevenciju un pretizlūkošanu. «Pretizlūkošanas veikšana, lai laicīgi varētu atklāt provokācijas un citas nedraudzīgas aktivitātes pret mūsu valsti. Stiprināt vajadzētu gan tehnisko aprīkojumu, gan cilvēkresursus, gan darbinieku motivāciju, jo DP, gluži tāpat kā visā iekšlietu sistēmā, algas nav augstas,» atzina Leitietis.
Konkrētu nepieciešamā finansējuma apmēru Leitietis neminēja, sakot, ka drošības iestāžu finansējums ir valsts noslēpums.
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers pēc komisijas sēdes žurnālistiem pauda, ka šobrīd drošības iestādēm nav nepieciešamas reformas.
Viņš atgādināja, ka mums ir tikai trīs drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs, DP un Militārās izlūkošanas dienests - vieni atbild par militāriem jautājumiem, otri par izlūkošanu un pretizlūkošanu, bet trešie par drošību valstī.
Zatlers arī piebilda, ka pēdējie likumi par šo iestāžu darbību tika pieņemti 2007.gadā. «Atcerēsimies, ka bija arī referendums, līdz ar to esam paši izlēmuši kā šīs iestādes strādā. Kļūdas rodas, kad tiek jaukti operatīvās darbības subjekti - tiesībsargājošās iestādes, drošības iestādes un vēl KNAB tiek pielikts klāt. Līdz ar to rodas iespaids, ka šo iestāžu ir daudz vairāk,» viņš skaidroja.
Zatlers norāda, ka, iespējams, prezidents Bērziņš domāja citas iestādes, ne drošības.
«Funkcijas starp trim drošības iestādēm ir sadalītas un rūpīgi izvērtētas. Runas par kādām reformām nav īsti vietā, jo Valsts prezidents Nacionālajā drošības padomē (NDP) šajos trijos gados, kopš viņš ir savā amatā, drošības iestāžu reformas nav ietvēris darba kārtībā,» sacīja eksprezidents.
«Uzskatu, ka viņš [prezidents Bērziņš] drīzāk domāja tās iestādes, kas nodarbojās ar operatīvo izziņas darbu. To tiešām mums ir par daudz un par to darbu optimizāciju runā jau sen, bet neviens nav saņēmies politiski lemt par optimizācijas realizēšanu. Ja viņš būtu domājis tieši drošības iestādes, tad viņš būtu iekļāvis attiecīgus jautājums NDP darba kārtībā un par to tiktu diskutēts starp kompetentiem cilvēkiem paša prezidenta vadībā,» sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Zatlers skaidroja, ka šobrīd nav datu, kas norādītu, ka drošības iestādes strādā neefektīvi. «Uzlabojumi ir nepieciešami vienmēr. Arī Nacionālās drošības komisijas sēdē mēs katru gadu vērtējam drošības iestāžu darbu un norādām, kas būtu uzlabojams, bet drošības iestāžu iekšējā pārstrukturēšana ir pašu iestāžu kompetencē,» viņš piebilda.
Šobrīd ir izvirzītas jaunas prioritātes, saistībā ar to, kas notiek Ukrainā. sacīja Zatlers. «Pirmkārt, pārbaudīt rūpīgāk un precīzāk tos cilvēkus, kas prasa uzturēšanās atļaujas. Otrkārt, uzlabot darbu pierobežā, jo ir dati, ka kaimiņvalsts specdienesti izvērš savu darbību pierobežā. Treškārt, stiprināt iekšējo drošību tieši interneta telpas uzraudzībā, jo tā attīstās tik ātri, ka drošības policijai jātiek līdzi tehnoloģiskajam progresam,» viņš uzsvēra piebilstot, ka atteikšanās no šīm prioritātēm nozīmēs apdraudēt Latvijas drošību.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Valsts prezidents nav apmierināts ar drošības dienestu darbību. Viņš norādījis, ka drošības dienestiem nepieciešama ciešāka sadarbība gan savā starpā, gan arī Eiropas Savienības līmenī.
Tāpat dienestiem trūkstot kompetences dažādās spējās. Prezidents savu sacīto ilustrēja ar Lielbritānijas piemēru, kuras speciālie dienesti spēja identificēt britu ķīlnieka nogalinātājus Irākā, izmantojot pašu nogalinātāju uzņemtos videomateriālus. Savukārt Latvijas dienesti nespētu atrast cilvēku pēc fotogrāfijas pat valsts ietvaros, atzina prezidents.
