Repše: Man joprojām ir ierocis; Ja Latvijai uzbruks, es ātri atjaunošu savas šaušanas iemaņas (330)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Kādreizējais premjers, finanšu ministrs un Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše atgriežas Latvijas politikā. Viņš nodibinājis partiju «Latvijas attīstībai». Intervijā portālam TVNET runājam gan par partijas plāniem, gan Repšes centieniem atbrīvoties no parādiem. Skārām arī viņam nepatīkamu tēmu saistībā ar izskanējušiem pārmetumiem par uzmākšanos mazgadīgai meitenei.

Balotējoties 12.Saeimas vēlēšanās, jūs trešo reizi atgriežaties politikā. Kāpēc to darāt, kāda ir motivācija?

Vārds atgriešanās diez vai būtu šeit pilnīgi pareizi lietojams, jo es jau nekur neesmu pazudis. Tas, ka es pāris gadus neesmu bijis lielos un skaļos amatos, nenozīmē, ka neesmu bijis Latvijā un Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

Ko jūs darījāt?

Kurā posmā jūs domājat?

Pēdējos gados.

Es krāju zināšanas, nodarbojos ar zinātni, pētīju dažādu valstu pieredzi ekonomikas attīstībā, vadīju vairākas sabiedriskās organizācijas. Viena no tām bija ar datorzinātnēm saistītais Mākslīgā intelekta fonds. Otrs bija Latvijas nākotnes forums, kas sākumā bija pazīstams kā biedrība «Latvijas attīstībai». Vadu politisko partiju «Latvijas attīstībai», un gluži dabiski, ka organizācija, kam ir mērķi un idejas, startē Saeimas vēlēšanās, lai iegūtu pārstāvniecību.

Kāpēc atkal gribat būt deputāts un nokļūt varā?

Es gribu būt veselības ministrs, ja mēs skatāmies tālāk.

Kāpēc?

Lai beidzot reformētu un savestu kārtībā veselības aprūpes sistēmu.

Kāpēc jums tagad interesē tieši veselības aprūpe?

Pirmkārt, tā ir viena no ļoti akūtām problēmām Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu veselības aprūpes sistēma šobrīd ir patiešām necilvēcīga. Tas ir rindu, pakalpojumu nepieejamības, legālu un nelegālu līdzmaksājumu dēļ, kas attur cilvēkus apmeklēt ārstus.

Tauta kļūst arvien slimāka, un daudzi vienkārši baidās iet pie ārsta.

Otrs iemesls – vesels cilvēks mums ir absolūti nepieciešams ekonomikas atjaunošanai, slims nav nekāds strādātājs. Trešais iemesls – man ir ļoti skaidri zināms, ko darīt, man ir konkrētas idejas..

Vai, jūsuprāt, mums ir bezmaksas veselības aprūpes sistēma?

Nē. Tāda mums nav bijusi un arī nebūs. Bez maksas nav nekas, par visu kāds maksā. Lai arī Padomju Savienībā šķita, ka viss ir bezmaksas, mēs par to maksājām ļoti dārgi.

Vai, ieviešot jūsu idejas, par medicīnu būs jāmaksā dārgāk?

Nē, bet esošā nauda no valsts budžeta tiks izmantota daudz efektīvāk.

Tad pie ģimenes ārsta pacientam būs jāmaksā tā pati summa?

Mūsu priekšlikums paredz, ka jums vairs nebūs jāmaksā pie ģimenes ārsta. Katram būs moderna privātā apdrošināšana polise.

Obligātā?

Polisi nopirks valsts, tā būs visiem. Līdz ar to vārds obligātā šeit nav pat nepieciešams. Turklāt brīvprātīgi katrs varēs apdrošināties arī papildu augstākiem līmeņiem. Galvenā atšķirība būs tā, ka valsts iegādātā polise būs laba, kvalitatīva privātā polise. Savstarpēji konkurējošas privātās kompānijas cīnīsies par to, lai jūs apdrošinātu.

Piedodiet, izklausās pēc ļoti liela populisma. Kā to esošajā situācijā var izdarīt?

Atvainojiet, kas tieši izklausās pēc liela populisma?

Tas, ko jūs teicāt.

Kāpēc?

Tas, ka valsts par visu maksās. Kāpēc tad sistēma nav sakārtota šobrīd?

Tāpēc, ka šobrīd valsts tos pašus līdzekļus tērē centrāli plānotā un sociālismam raksturīgā manierē. Sociālisms jeb valsts centrālā plānošana ir sabrukusi un bankrotējusi visur pasaulē. Tā bankrotēja Padomju Savienībā, Austrumvācijā, Ziemeļkorejā. Par to pašu naudu, ko šobrīd valsts tērē cilvēka veselības aprūpei – aptuveni 400 eiro – var nopirkt labu labo apdrošināšanas polisi. Apdrošināšanas kompānijas, kuras būs ieinteresētas jūs apdrošināt arī nākamgad, būs ieinteresētas jūs apkalpot un nodrošināt jūsu veselības pakalpojumus iespējami efektīvā un labākā veidā.

Vai kādā valstī jau ir šāda sistēma?

Nīderlandē.

Tad pasaulē ir tikai viena valsts, kur darbojas sistēma, ko gribat ieviest Latvijā?

Pagaidiet, visur darbojas arī dažādas hibrīdsistēmas, bet Nīderlande to ir izdarījusi vispareizāk. Ja prasām prototipu, tā tiešām ir Nīderlande, un pat latvieši, kas aizbraukuši uz turieni strādāt, ir stāvā sajūsmā un ļoti apmierināti. Mēs nepiedāvājam mehāniski pārnest Nīderlandes sistēmu. Tur apdrošināšanas polisi pērk cilvēki paši, bet mēs piedāvājam, ka to nopirks valsts, tērējot veselības budžeta līdzekļus..

Jūs visu laiku runājat par veselības aprūpi. Vai jums tā šķiet patlaban galvenā prioritāte valsts budžetā?

Tā ir viena no trim mūsu partijas prioritātēm.

Kas ir pārējās?

Tā ir izglītība un atbalsts ekonomikai, ražojošiem uzņēmumiem.

Kā ir ar drošību esošajā situācijā?

Drošība ir svarīga, bet mums nebūs nauda (2% no IKP), ko maksāt NATO budžetā, ja mēs šo naudu nepratīsim nopelnīt.

Ar drošības politiku mums vairāk vai mazāk viss ir kārtībā.

Domājat esošo situāciju?

Jā. Mēs esam prorietumnieciski orientēti, esam ES un NATO dalībvalsts. Vienīgais, ko nevaram pieņemt, ir tas, ka neatvēlam nepieciešamos 2% valsts aizsardzībai, ko igauņi ir spējuši, neskatoties uz bezdeficīta budžetu. Mūsu piedāvājums ir, ka 2% ir jānodrošina iespējami ātri, nevis jāgaida 2020.gads, kā to piedāvā tagadējā valdība. Lai priekšlikumi palielināt aizsardzības budžetu būtu reāli, mums ir jāatbalsta ražošana.

Sakāt, ka vajadzētu vairāk naudas aizsardzībai, veselībai. Kur ņemt naudu?

Atbalstot ražošanu, samazinot ēnu ekonomiku. To var samazināt tikai nodrošinot stabilitāti nodokļos un samazinot darba nodokļus, kas patlaban ir par lielu.

Tieši kurš nodoklis, jūsuprāt, ir par lielu?

Sociālais un iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Šodien precīzi pārbaudīju: ja nerēķinām neapliekamo minimumu, lai izmaksātu katrus 100 eiro strādniekam uz rokas, darba devējam ir jāiebudžetē 182,7 eiro.. Faktiski uz izmaksājamo summu mums ir 83% nodoklis darbam. Tas ir par lielu, tas ir jāsamazina.

Jūs solāt samazināt nodokļus?

Jā, darba nodokļus.

PVN?

Nē. Nesteigsimies ar visu. Varētu diskutēt par PVN samazināšanu kvalitatīvai vietējai pārtikai..

Ko sakāt par termiņuzturēšanās atļaujām?

Neko. Tas nav «Latvijas attīstībai» stratēģisks jautājums.

Vai, jūsuprāt, termiņuzturēšanās atļaujas šajā situācijā būtu jāpiešķir Krievijas pilsoņiem?

Tik tiešām tas nav «Latvijas attīstībai» stratēģiski nozīmīgs jautājums.

Bet Latvijai?

Ja kādi Krievijas pilsoņi bēg no Putina, tad nesaskatu tur nekā slikta, ja viņi investē Latvijā, ražošanā. Tad viņiem pienāktos arī uzturēšanās atļaujas. Vai uzturēšanās atļaujas pārdot vienkārši par naudu, neesmu pārliecināts. Šis ir otršķirīgas nozīmes jautājums arī Latvijai..

Jūsu trešā prioritāte ir izglītība. Kas ir tās galvenās lietas, ko gribat izdarīt šajā nozarē?

(Uz turpmākajiem jautājumiem atbild partijas premjera amata kandidāts Juris Pūce.)

Mums ir ļoti racionāls piedāvājums izglītības sistēmai. Līdzīgi kā mācāmies no Nīderlandes un daļēji Somijas par veselības aprūpes sistēmu, tā mums jāmācās no Somijas un daļēji Igaunijas izglītības sistēmā. Šīs valstis pēdējo 30 gadu laikā ir spērušas ļoti nozīmīgus soļus. Ir milzīgs akcents uz profesionālās izglītības saturu. Esam diezgan daudz naudas ieguldījuši infrastruktūrā, bet maz – saturā.

Profesionālā izglītība ir jāpadara pievilcīgāka jauniešiem.

Tas ir milzīgs pieprasījums un iespējas. Jādomā par reālu duālās apmācības sistēmas ieviešanu..

Otra lieta saistīta ar augstāko izglītību. Nesen nopublicēti jaunākie universitāšu reitingi. No Latvijas tikai viena augstskola ir pasaules tūkstošniekā.

Tas ir pietiekami?

Tas ir šausmīgi maz. Igaunijā ir divas, Lietuvā – četras, turklāt visas sešas ir augstāk par Latviju. Bez Latvijas Universitātes no Latvijas tur neviena cita nav. Tas nozīmē, ka...

...Jāsamazina augstskolu skaits?

Domāju, ka līdz tam ir jānonāk. Izglītības ministrija sabojāja procesu ar neatkarīgu akreditāciju, kā rezultātā gandrīz viss tika akreditēts. Tā vienkārši ir muļķība – mēs visi labi apzināmies, ka nav visas programmas Latvijā kvalitatīvas.

Patiesībā vairums augstskolu programmu ir ar apšaubāmu kvalitāti.

Ko jūs pats beidzāt?

Es beidzu Latvijas Universitāti (pamatstudijās juristus, bet maģistratūrā apguvu vadības zinātni, kā arī tiesības).

Kādas atsauksmes?

Strādāt strādāju, tad jau kaut ko tā deva.. Esmu relatīvi apmierināts ar savu studiju kvalitāti, bet, manuprāt, viņi nepaprasīja no manis tik daudz, cik varēja. Es ienācu augstākajā izglītībā ar relatīvi labām iepriekšējām zināšanām un no manis varēja «izspiest» vairāk, kā rezultātā es varēju gūt daudz vairāk..

Tas, ka augstskolas lēnām dreifē no vidējas uz zemu kvalitāti, Latvijai ir milzīgs nākotnes problēmu avots. To vajag atrisināt. To var izdarīt pietiekami ātri. Valdībai ir liels rīks, jo divas trešdaļas augstskolu ir valsts dibinātas. Valsts tās ir nodibinājusi, bet pati nezina, kāpēc tās pastāv.

Saprotu, ka galvenās problēmas saskatāt profesionālās izglītības trūkumā un augstākās izglītības nepietiekamā kvalitātē, bet varbūt sakne meklējama jau agrāk – sākot ar pamatskolu.

Trešais piedāvājums attiecas uz vispārējo izglītību. Mēs neesam panākuši, ka izglītības process būtu orientēts uz to, lai reāli katrs bērns gūtu nepieciešamo izglītības apjomu un kvalitāti. To var izdarīt, ir valstu piemēri. Ir jāmaina pieeja, ka skolotājs ir motivēts dabūt pēc iespējas vairāk klases stundu, jo tad viņš saņem lielāku aldziņu. Jāmotivē, lai bērni, kas pie viņiem mācās, iegūtu iespējami labas zināšanas.

Cik lielai tagad vajadzētu būt skolotāju algai?

..Skolotāju algai vajadzētu būt ne mazākai par vidējo algu tautsaimniecībā.

Tagad tie būtu...

Šobrīd tie būtu 740-750 eiro. Prognozējam, ka nākamo četru gadu laikā, realizējot mūsu ekonomisko programmu, vidējā alga tautsaimniecībā sasniegs aptuveni 1100 eiro. Tātad skolotāju algai jābūt ne mazākai par 1100 eiro..

(Pūce un Repše gari stāsta, ka viņi panāks ekonomikas izaugsmi, kas patlaban tiekot traucēta no valdības puses. Turpina Repše.)

Pamainot attieksmi un apstākļus, ir sagaidāms diezgan straujš ekonomikas pieaugums, vismaz par pāris procentpunktiem.

Vai tas iespējams, ņemot vērā arī visus notikumus Krievijā, Ukrainā, Krimā?

Protams, Krievijas okupācija, tiešs uzbrukums ir liels draudu faktors, bet, pateicoties mūsu dalībai ES un NATO, cerēsim, ka vismaz tuvākos piecus gadus tas mums nedraud. Pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, tai skaitā iegādājoties mobilus, efektīvus, modernus ieročus, prettanku un pretgaisa ieročus. Ja mēs kāpināsim savas aizsardzības spējas šādā veidā, tad varbūtība, ka Krievija uzbruks, tiks attālināta.

Kāpēc jūsu partiju pameta Sandis Ozoliņš?

Viņš nepameta, viņš pat tajā neiestājās. Vienu brīdi viņš tā kā gribēja darboties, bet tad pārdomāja. Viņš ir diezgan plaši skaidrojis, kāpēc. Mums ir demokrātiska valsts, kur katrs var iesaistīties vai neiesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Vai tie bija ideoloģiski vai merkantili apstākļi, jūsuprāt?

Interpretēt Sandi Ozoliņu var tikai viņš pats. Es aicinātu palasīt viņa intervijas.

Vai jūs viņa neiestāšanos partijā uzskatāt par lielu zaudējumu?

Ziniet, tad, kad viņš izteica vēlmi darboties, bijām priecīgi.

Tad, kad Ozoliņš teica, ka gribētu kādu brīdi iepauzēt, mēs vairs nebijām tik ļoti priecīgi.

Tā ir katra cilvēka brīva griba.

Vai viņš bija tas, kurš izteica vēlmi pie jums iestāties vai jūs viņu uzrunājāt?

Kad notika mana un viņa pirmā tikšanās, viņš izteica vēlēšanos darboties sabiedriskā darbā pie mums..

Partijas premjera amata kandidāts ir Juris Pūce, bet kas jūs pats gribat būt?

Veselības ministrs! Es gribu izdarīt kaut ko paliekošu.

Esat bijis Latvijas Bankas vadītājs, ministrs, premjers. Vai jūsu kārotā pozīcija nebūtu zemāk nekā šie amati?

Savest kārtībā Latvijas veselības aprūpes sistēmu ir ļoti vērtīgs darbs. Droši vien tas ir mūža izaicinājums daudziem cilvēkiem, tostarp man. Man ir konkrētas idejas, ko tur darīt. Ja jūs man vēlreiz uzdotu jautājumu, kāpēc es startēju vēlēšanās, es atbildēju, ka man ir ļoti skaidras idejas, ko izdarīt. Veselības aprūpes sistēma ir viena no tām.

Vai jums ir idejas, ko darīsiet, ja jūs neievēlēs? Jūsu partija ir viena no tām, par ko politologi saka, ka tā varētu neiekļūt Saeimā.

Labējas un liberāli orientētas partijas šobrīd pārdzīvo zināmu krīzi visā pasaulē, piemēram, Zviedrijā.., bet tas nenozīmē, ka šīs idejas nebūtu jāaizstāv, jāuztur dzīvas un par tām jācīnās. Mēs turpināsim cīnīties par savām idejām, neatkarīgi no tā, kādu statusu ieņemsim..

Vai jūs gribētu zelta kārti?

Nē, tā terminoloģija ir dažu mūsu konkurentu domāšanas paraugs. Tās ir muļķības..

Kurš, jūsuprāt, ir Latvijas labākais politiķis?

(Apdomājas.) Tāds vēl nav piedzimis.

Tad labākais no esošajiem?

Visos cilvēkos ir kaut kas labs un kaut kas ne tik labs. Atsevišķiem cilvēkiem ir bijuši veiksmīgi piedāvājumi un risinājumi, kā arī neveiksmes. Es nedomāju, ka var kādu īpaši izcelt.

Pat tiem politiķiem, kas ir kādu laiku pelnījuši vispārēju atbalstu, mīlestību un ovācijas, ir savas problēmas.

Ko jūs dēvētu par problemātiskākajiem, neveiksmīgākajiem redzamajiem politiķiem?

Es vienmēr esmu izcēlies ar diezgan nepiekāpīgu cīņu ar korupciju. Manā laikā tika nostiprināts KNAB, ko valdošās partijas tagad grib mērķtiecīgi vājināt. Man ir nepieņemami, ja kāds politikā iet ar nolūku bagātināt sevi, tieši vai netieši piesavinoties valsts īpašumus vai naudu.. Daudz ko citu, tostarp kļūdas, esmu gatavs piedot. Mazāk esmu gatavs piedot stulbu turēšanos pie aplamas ideoloģijas..

Esmu dzirdējusi viedokli, ka jūs atgriežaties politikā, lai samaksātu savus parādus.

Tās ir blēņas! Vai jūs visā manā 20 gadu politiķa stāžā varat parādīt, kur es esmu izmantojis savu statusu, lai gūtu personisku labumu?

Cik lieli jums tagad ir parādi?

791 tūkstotis eiro, bet es varu kļūdīties atminoties. Tie redzami manā vēlēšanu deklarācijā.. Ja es šobrīd, pēc tam, kad esmu ieņēmis premjerministra, finanšu ministra, Latvijas Bankas vadītāja, būtu miljonārs, kā tas Latvijā ir diezgan ierasts, tad jūs man varētu pārmest, ka es varbūt esmu izmantojis savu dienesta stāvokli personīgai bagātības veidošanai. Bet tā nav. Drīzāk esmu mēģinājis nopelnīt naudu pats, un neveiksmīgi. Un tāpēc esmu iegājis parādsaistībās.

Kas ir ienākumu avots, no kā sedzat savas parādsaistības?

Šobrīd mana specialitāte ir finanšu ieguldījumi. Tur finanšu krīzes laikā esmu pazaudējis lielu naudu, bet no tā esmu daudz mācījies. Tā ir specialitāte, ko esmu apguvis 20 gadu laikā. Es patlaban pārvaldu pats savu ieguldījumu portfeli, kas šobrīd strādā sekmīgi, ar peļņu. Peļņu es regulāri deklarēju VID, maksāju nodokļus. Tā, sekmīgi turpinot, man ir pamats domāt, ka es būšu spējīgs nosegt visas savas parādsaistības.

Cik ilgā laikā?

Tas, protams, būs atkarīgs no situācijas finanšu tirgos un maniem veiksmīgiem lēmumiem, bet plānoju, ka 7-8 gadu laikā es varētu tikt vaļā no kredītsaistībām, nekādā veidā to nesaistot ar jebkāda valstiska statusa ieņemšanu.

Skatos, ka jūsu kabinetā stāv klavieres. Vai jūs spēlējat?

Tas ir interjera priekšmets ar kultūru pacilājošu nozīmi. To, ko es ar tām daru, vēl neriskētu saukt par spēlēšanu.

(Pūce gan šajā brīdī norāda, ka Repše labi spēlē klavieres.) Tas ir antidepresants ar kultūru pacilājošu nozīmi.

Savā laikā bijāt pazīstams ar savu svītraino uzvalku. Kāpēc tagad to vairs nevalkājat?

Tāpēc, ka cenšos ievērot jebkura Latvijas pilsoņa jūtas, un, ja reiz tādi inovatīvi, dizainera radīti apģērbi dažiem šķiet nepieņemami (lai gan Zviedrijas finanšu ministrs un kādreizējā Francijas finanšu ministre, tagadējā Starptautiskā valūtas fonda vadītāja toreiz par to izteicās ļoti labi), es ievēroju spēles noteikumus. Mans tagadējais uzvalks arī ir svītrains, bet no vadmalas. Atšķirība ir tikai materiālā, piegriezums ir ļoti līdzīgs un dizaineris ir tieši tas pats - Aleksandrs Pavlovs.

Kādreiz bija runa par to, vai jums vajadzētu piešķirt ieroci. Vai tagad jums ir ierocis?

Jā.

Šeit, kabinetā?

Es jau jums nestāstīšu visus noslēpumus, kā tiek garantēta partijas vadītāja drošība. Jā, savā laikā Dombrovskis mani apbalvoja ar ieroci.

Jūs to lietojat?

Vēl jau karš nav sācies. Ieroča pielietošana šobrīd nav nepieciešama.

Vai ejat uz šaušanas nodarbībām?

Man šobrīd neatliek tam laika. Neproduktīvos vaļaspriekus esmu atmetis. (Norādu uz klavierēm.) Tas nav tāds, tas ir ar kultūru pacilājošu un antidepresīvu nozīmi. Tas palīdz sakopot domas un noskaņot uz pareizā viļņa. Piekopju arī atsevišķas sportiskas aktivitātes, lai uzturētu savu veselību līmenī, bet neproduktīvus...

Es tāpat šauju labi. Vajadzības gadījumā, ja Latvijai uzbruks, es ātri atjaunošu savas iemaņas.

Vai domājat, ka tad varētu iestāties dienestā?

Es jau esmu Zemessardzē. Latvijas patriotam jau nevajag visu laiku būt oficiāli dienestā. Es laikam jau drīz būšu par vecu dienestam, lai aizstāvētu Latviju.

Nesen iznāca grāmata par jums. Vai esat to lasījis?

Nē.

Kāpēc?

Kāpēc lai es lasītu kādu otršķirīga rakstnieka acīmredzami tendenciozu sacerējumu? Par savu dzīvi es pats pietiekami labi zinu, man nav jālasa negatīva un tendenciozi noskaņota grāmata.

Vai grāmatā rakstītās skandalozās lietas par jauno meiteni un uzmākšanos viņai ir patiesība?

Ziniet, varbūt pienāks brīdis, kad es pateikšu ko vairāk par šīm epizodēm, bet varu teikt, ka mana sieviņa ir stipri jauna, tas nav nekāds noziegums.

Kas nav noziegums?

Vispār es negribētu par šo jautājumu izteikties. Izklāsts ir ļoti tendenciozs un to pat nav vērts īpaši komentēt. (Interviju beidzam, bet pēc brīža Repše pārdomā un saka turpmākos vārdus.) Protams, zināma daļa taisnības tur ir, jo es esmu dzīvs cilvēks. Arī mana sieviņa, kad es ar viņu iepazinos, bija ļoti jauna.

Bet godātais rakstnieks acīmredzami komerciālos nolūkos ļoti tendenciozi apraksta notikumus, kuru tendenciozajam aprakstam es nekādi nevaru piekrist. Viņš ļoti tendenciozi apraksta arī citus faktus savā grāmatā. Viņš tādā veidā pelna naudu – mēģinot radīt skandālu, kur tā faktiski nav. Lai Dievs stāv viņam klāt, katrs pelna naudu tā, kā viņš to prot. Laikam tas ir viss, ko varu par to pateikt. Es pats labāk zinu, kā es esmu dzīvojis. Man nav jālasa dažādas tendenciozi sarakstītas grāmatas.

Tā ir nepatiesa vai vienkārši tendencioza?

(Šajā brīdī partijas sabiedrisko attiecību konsultante pārtrauc interviju.)

Komentāri (330)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu