Bērns lielā mērā ir instruments, kuru vecāki izmanto savstarpējās cīņās viens ar otru, un pats bērns šajos stāstos nav svarīgākais, šodien Tieslietu ministrijas (TM) rīkotajā pasākumā par bērnu aizvešanas un aizturēšanas gadījumiem sacīja zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs.
Emocionālajā diskusijā par bērnu aizvešanu tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) padomniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) sacīja, ka tendence ir tāda, ka strīdu skaits saistībā ar bērnu atgriešanu konkrētajā valstī, no kurienes tas aizvests, palielinās, un pašlaik dominē situācijas, kad bērnus no dzīvesvietas prom aizved mātes.
Latvijas prakse lielākoties rāda, ka vairākumā gadījumu tiesas «nosliecas» par labu mātei, proti, bērni netiek atgriezti valstī, no kuras tie tika aizvesti. Tomēr minētais nozīmē vienīgi to, ka tālāk jau strīds abiem vecākiem būs jārisina pēc būtības Latvijā.
«Ne vienmēr tās ir vienkāršas situācijas, tajās pirmkārt jāatrod juridiski pareizs risinājums, kā arī jārod emocionāls risinājums,» skaidroja Broka, papildinot, ka galvenokārt sabiedrībā tiek izgaismoti šie strīdu emocionālie, nevis juridiskie aspekti.
TM Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra klātesošajiem pastāstīja par Hāgas konvenciju, skaidrojot, ka tās mērķis ir nodrošināt bērnu pēc iespējas ātrāku atgriešanos viņa ierastajā dzīvesvietā, lai pēc tam strīds tiktu pēc būtības risināts konkrētajā valstī. Tāpat ir jārespektē tās valsts likumi un tiesības attiecībā uz aizgādniecību un saskarsmes tiesībām.
Skudra skaidroja, ka gadījumā, ja bērns ir aizvests no Latvijas, tad vecāks, protams, domā, ka bērns ir nolaupīts, un vēršas policijā, tomēr policija šajā gadījumā nevar palīdzēt, jo situācija nav krimināltiesiska. Līdz ar to nākamā iestāde ir bāriņtiesa.
Latvijā cilvēki šādos gadījumos var vērsties savā pilsētas rajona tiesā ar lūgumu pieņemt lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu, tāpat cilvēks var iesniegt pieprasījumu Tieslietu ministrijā, kā arī uzreiz tiešā veidā iesniegt pieprasījumu ārvalsts centrālajā iestādē vai iesniegt pieprasījumu ārvalsts tiesā.
Ja TM, kas visas šīs lietas koordinē, tiek iesniegts minētais pieprasījums par bērna atgriešanu, tad ministrijai tas desmit dienu laikā ir jāizskata vai jānosūta uz ārvalsts centrālo iestādi. Savukārt, ja tāds ir ienācis no ārvalsts, tad TM to nosūta tiesai un bāriņtiesai - tiesai izskatīšanai un bāriņtiesai, lai noteiktu un apstiprinātu bērna atrašanās vietu un to, vai ar bērnu viss ir kārtībā.
Ja, piemēram, māte ir atvedusi savu bērnu uz Latviju no Itālijas un tēvs ir vērsies ar pieprasījumu savu bērnu atgriezt atpakaļ, tad Latvijai ir jānodrošina pārstāvis tēvam no Itālijas. Līdz ar to visiem tēviem vai mātēm Latvijai ir jānodrošina juridiskā palīdzība.
Attiecībā uz bērna meklēšanu ministrija ir tā iestāde, kas var vērsties policijā, lūdzot izsludināt bērnu starptautiskā meklēšanā, un TM ir piesaistījusi Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās meklēšanas sadarbības biroju.
Skudra arī pastāstīja, ka diemžēl nav bijis tādu gadījumu, kad, bāriņtiesai pajautājot, vai māte ir gatava brīvprātīgi atgriezt savu bērnu atpakaļ viņa dzīvesvietā, tā būtu noticis uzreiz, ja nu vienīgi kādā tiesvedības stadijā vecākiem izdodas vienoties un bērns atgriežas dzīvesvietā, lietu izbeidzot.
Stepanovs runāja par to stadiju, kad tiesas lēmums jau ir nonācis līdz izpildei un tiesu izpildītājam ir jānodrošina bērna izdošana. Viņš gan sākumā norādīja uz faktu, ka lielā daļā gadījumu bērns šajos stāstos nav svarīgākais, vecāki šo bērnu izmanto kā ieroci savstarpējās attiecībās, un bērns ir instruments, ar kura palīdzību viņi cīnās viens ar otru.
Tiesu izpildītājs norādīja, ka uz bērnu šajās lietās tiek izdarīts milzīgs spiediens, skatoties no savas pieredzes, Stepanovs brīnās, kā bērns to spēj izturēt, ņemot vērā, ka tiesvedības process ir arī ilgs.
Stepnovs skaidroja, ka tiesu izpildītājs formāli var izdarīt divas lietas, proti, patiešām formāli vienkārši paņemt bērnu vai arī mēģināt pārliecināt konkrēto vecāku, lai viņš bērnu atdot. Tiesu izpildītājs stāstīja arī par konkrētu gadījumu, kad māte, piekrītot parunāt ar viņu, aizvēra durvis un lika bērniem bēgt prom pa logu.
Viņš uzsvēra, ka parasti tas viss notiek arī bērnu klātbūtnē un bērnam šī ir patiešām liela trauma.
