Atšķirīgie viedokļi par Ukrainu sašķeļ «Nepilsoņu kongresu» (34)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Vairāk nekā 20 gadus Latvijas sabiedrība bija un vēl joprojām paliek sadalīta pēc nacionālās piederības - krievvalodīgajos un latviešos. Integrācijai šo gadu laikā iztērēti desmiti, ja ne pat simti miljonu latu un eiro, vienu brīdi pat bija izveidota integrācijas ministrija. Bet rezultāts ir niecīgs, sabiedrība nav kļuvusi saliedētāka.

Pirms pusgada, sākoties militārajam konfliktam Ukrainas dienvidaustrumos, notika tas, ko nevarēja panākt neviena integrācijas programma. Latvieši nostājās krievvalodīgās sabiedrības daļas pusē. Atbalstu ieguva tie, kas atbalsta Kijevu. Pirmkārt tie bija vietējie ukraiņi.

Parasti latvieši nedala krievvalodīgos krievos, baltkrievos, ukraiņos. Esi mācījies krievu skolā? Runā krieviski? Tātad tu esi krievvalodīgais! Pēkšņi izrādījās, ka krievvalodīgie arī ir dažādi. Un domā viņi dažādi. Un uzvedas dažādi.

Šie krievu cilvēki jau no vasaras vidus vāc palīdzību Rīgas centrā neviena neatzītajai Jaunajai Krievijai. Ofisā pat ir izkārts atbilstošs karogs. Mantas, naudu un medikamentus rīdzinieki nes turp daudz un katru dienu. Cilvēkiem, izjūtot tādu atbalstu, ir pilnīga pārliecība, ka viņi visu dara pareizi! Viņi ir pat gatavi atteikties no draugiem, ja tiem ir savs, atšķirīgs viedoklis.

Mikola Pavļuks pirms dažiem gadiem nomainīja Ukrainas pilsonību pret Latvijas. Vēl pirms pusgada sabiedrība, kurā viņš pavadīja savu laiku, bija, protams, krievvalodīga. Krievi ir tuvāki pēc mentalitātes, kā arī pati krievu valoda Mikolam ir kā otrā dzimtā. Bet nu jau pusgadu viņš runā tikai latviski, kaut gan šo valodu pilnībā nepārvalda, vai arī ukraiņu valodā - kam vajadzēs, tas sapratīs. Krieviski viņš vairs nerunā.

Konflikts Ukrainas Dienvidaustrumos ir sadalījis arī krievvalodīgo interneta sabiedrību. Virtuālajā sabiedrībā sadalījums ir daudz izteiktāks nekā dzīvē. Interneta vidē cilvēki nekautrējas izteikties, saka to, ko personīgi tiekoties nekad neteiktu. Pazīstamais žurnālists Vladimirs Stešenko daudzus gadus nostrādāja avīzēs «Sovetskaja molodjož», «Vestji segodnja». Bet vienā dienā pavisam negaidīti viņš zaudēja daļu draugu un kolēģu, jo neuzmanīgi atbalstīja Kijevu sociālajos tīklos.

VLADIMIRS STEŠENKO, žurnālists: Pirmajā kategorijā ir necenzēti un nekulturāli vārdi, personības aizskaršana utt. Protams, ir aizvainojoši, kad kāds no taviem draugiem, ar kuru kopā kādreiz degvīnu dzēri, tas, var teikt, ir nedemokrātiski.

Stiprs kā padomju vara, uzstājīgs kā kreiseris «Aurora» Latvijas nepilsoņu kongress savā pavasara kongresā sapinās attiecībās ar Ukrainu. Daļa no nepilsoņiem ukraiņiem negribēja parakstīt deklarāciju, kurā tika nosodīta Kijevas cīņa par valsts vienotību. Kongress strīdējās veselu nedēļu, līdz daži Kongresa dalībnieki paziņoja par savu izstāšanos no organizācijas. Beigās dokumentu tomēr nepieņēma. Lai Nepilsoņu kongress nesašķeltos, nolēma Ukrainas jautājumu necilāt.

ELIZABETE KRIVCOVA, Latvijas Nepilsoņu kongresa pārstāve: Nepilsoņu kongresu vieno tas, ka ir jāatrod risinājumi nepilsoņu problēmām. Mūsu biedriem ir dažādi uzskati! Mums arī draud vardarbības uzliesmojumi pēc Ukrainas scenārija, tāpēc galvenais ir tas, kas notiek Ukrainā un kā tas viss ietekmēs Eiropu un Latviju!

Valentīns un Oksana apprecējās pirms gada. Laulība bija laimīga, līdz Ukrainā sākās karš. Oksana ir pa pusei ukrainiete un stingri ieņem proukrainisko pozīciju. Valentīns ir krievs, viņa dzimtas saknes ir Maskavā, un viņš (protams?) atbalsta Putina kursu.

VALENTĪNS:

«Agrāk mēs varējām sastrīdēties ģimenisku iemeslu dēļ, piemēram, naudas pārtērēšana vai kaut kādas nesaprašanās. Mūsu dzīvē tagad ir ienākusi politika. Nekad nebūtu varējis iedomāties, ka vēl arī politika kļūs par ģimenes strīdu iemeslu.»

Ģimene nav izjukusi, bet tā ir ieguvusi lielu plaisu. Ideoloģija izrādījās ar mīlestību nesavienojams faktors. Tagad Valentīns un Oksana cenšas mazāk viens ar otru sarunāties, tomēr tāpat kā agrāk kopīgi apmeklē diskotēkas un klubus.

OKSANA:

«Jā, dienā mēs varam sastrīdēties, bet vakarā vajag likties gulēt. Gulēt mums nākas vienā gultā! Mēs gribam bērnus, un man ir vienalga, vai viņi būs krievi-ukraiņi vai ukraiņi-krievi!»

Komentāri (34)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu