«The Economist» redaktors: Putins vēlas mainīt drošības situāciju pasaulē (125)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Piotras Romančikas / ELTA

Rietumvalstu enerģētikas politika un arvien lielāka attālināšanās no Krievijas apdraud tās varenību, tāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas mainīt drošības situāciju pasaulē, šodien LTV raidījumā «1 pret 1» pauda «The Economist» galvenais redaktors Edvards Lūkass.

Putina Krievijas mērķis ir mainīt reģionālo drošības programmu un situāciju reģionā, iegūt veto tiesības lēmumos attiecībā uz valstīm, kuru vidū ir arī Latvija, panākt, lai Ukrainai neizdodas tuvināties Eiropas Savienībai un Gruzija nekļūtu par NATO dalībvalsti. Rietumvalstis ir daudz darījušas energoapgādes drošības uzlabošanai un nodrošinājušās pret Krievijas «gāzes krāna aizgriešanu», tādējādi vājinot Putina enerģētikas plānus.

Tagad, kad Putins panācis situācijas destabilizāciju Ukrainā, viņš pievērsīsies Baltijas valstīm, ar dažādiem paņēmieniem mēģinot tās pazemot, demoralizēt vai uzpirkt. Krievijas prezidenta mērķis ir parādīt Baltijas valstīm, ka Rietumi uz šīm darbībām nereaģē. Tā tas ir noticis situācijā ar Igaunijas drošībnieka nolaupīšanu un atjaunojot izmeklēšanu par Lietuvas pilsoņu atteikšanos dienēt Padomju armijā.

Lūkass arī norādīja, ka Putins ļoti labi apzinās Rietumvalstu vājās vietas -

Eiropas vājība ir nauda un tai ir grūtības ar nopietnu, radikālu politisku lēmumu pieņemšanu.

«The Economist» pārstāvis norādīja - ja Rietumi vēlētos, lai sankcijas Krieviju patiešām ietekmētu, būtu jāpieņem tautsaimniecībām sāpīgi lēmumi, taču Rietumi nevēlas šādus zaudējumus ciest.

Savukārt gadījumā, ja notiktu jebkāda veida uzbrukums Baltijas valstīm, Francija, iespējams, teiktu, ka jānogaida, Itālija paziņotu, ka tā ir Baltijas valstu iekšējā darīšana, Vācija spriestu, ka jāparunā ar Putinu, un situācijas risinājums noslīgtu kopējā retorikā.

Lūkass arī pauda - ja NATO līderis Eiropā saka, ka nepieciešams palielināt militāro klātbūtni reģionā, tai būtu jābūt pavēlei, nevis plašām, izplūdušām diskusijām.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Krievija ļoti lielus līdzekļus tērē propagandai un informācijas karam, kur liela loma ir Krievijas sabiedriskajai televīzijai, kurā ir augsts režijas un profesionalitātes līmenis. «Krievijas televīzija «Russia Today» ir ļoti spēcīga un iedarbojas uz Rietumvalstīm, jo

uzskatām - ja viena valsts saka ko vienu, bet otra - citu, patiesība ir kaut kur pa vidu, bet šajā gadījumā runa ir par meliem.

Mūsu plašssaziņas līdzekļiem nevajadzētu būt tik slinkiem un pārbaudīt Krievijas faktus un argumentus,» uzsvēra Lūkass.

Vienlaikus viņš atzina, ka Rietumvalstis tomēr pamazām sāk saprast, ka Krievija nav prognozējams partneris, bet gan ir nopietns drauds pasaules drošības situācijai. Rietumvalstis tikai tagad sāk apzināties un negribīgi atzīt, ka Krievija rada problēmas, tomēr tās joprojām nav sapratušas, kādēļ tā ir liels drauds, tāpēc ir jāizmanto dažādi līdzekļi, lai šo izpratni veicinātu.

«Kādu laiku uztraukties par Krieviju bija sliktais tonis, jo bija jāuztraucas par arābu, islāma un musulmaņu valstīm, bet tas ir mainījies. Esmu pamanījis, ka Rietumvalstu valstu izlūkošanas un pretizlūkošanas dienesti ļoti rūpīgi strādā un koncentrē uzmanību uz Krieviju. Daudz kas ir mainījies, bet vēl ir daudz darāmā,» norādīja Lūkass.

NATO samits Velsā, pēc Lūkasa domām, bija svarīgs pagrieziena punkts, jo tajā tika pieņemti lēmumi par teritoriju aizsardzību un NATO klātbūtnes palielināšanu reģionā, tāpēc samazinās risks, ka Putins uzbruks ar militāriem ieročiem, taču viņš brīdināja, ka Putina rokās ir plašs citu ieroču kāsts, tostarp porpaganda, pazemošana, uzpirkšana.

Lūkass uzsvēra -

ir svarīgi pateikt, ka Eiropa ir pret Putina režīmu, bet ne pret krieviem.

Patlaban Putins iekšējā komunikācijā mēģina Rietumus un ASV atainot kā dēmonisku ļaunumu - iespējams, tāpēc, lai cilvēkos radītu pārliecību par ārēja ienaidnieka ietekmi un tādējādi nomaskētu to, ka 14 gadu laikā pats nav spējis izpildīt dotos solījumus padarīt Krieviju par mūsdienīgu valsti.

Lai pārliecinātu, ka Rietumos Krievijas iedzīvotāji, kas vēlas dzīvot demokrātiskā sabiedrībā, ir gaidīti, Eiropā varētu veidot vienu vai vairākas krievu universitātes, jo patlaban ar Putina režīma represijām saskaras gan akadēmiķi, kuri tiek atlaisti par atteikšanos veikt valdībai labvēlīgus pētījumus, gan studenti, kurus izseko drošības dienesti.

Savukārt, lūgts paust viedokli par Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumiem, ka svešas valsts karaspēka atrašānās Latvijas teritorijā ir drauds valsts drošībai, Lūkass pavīpsnāja, ka

Lemberga loģiskā domāšana ir tikpat slikta kā viņa krekla un kaklasaites izvēle.

«Latvijas vājā vietā ir tā, ka Krievija to uzskata par viegli iekarojamu. NATO klātbūtne šo iespēju samazina vai pat padara neiespējamu. Lembergam ir dzirdīgas ausis Latvijā, kas uzskata, ka Rietumi Latvijai nepalīdzēs un tai nevajadzētu piedalīties, bet viņi kļūdās, ja negrib, lai Latvija kļūtu par Moldovas līdzinieku,» norādīja Lūkass.

Komentāri (125)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu