Izglītības reformas augstākajā izglītībā apturēja politiskā elite nevis augstskolas, trešdien, kad konferencē tiks apspriests Pasaules Bankas (PB) gala ziņojums un jaunā modeļa koncepcija par augstāko izglītību, intervijā Latvijas Radio norādīja bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
«Ļoti pozitīvi raugos uz paša modeļa piedāvājumu. Lielākas šaubas man varētu būt par to, kā politiski tas būs uztverts un cik lielā mērā politiskā griba mainīt augstākās izglītības sistēmu būs nostiprinājusies. Man tāda sajūta nav radusies [ka situācija ir mainījusies], varbūt augstskolas ir vairāk sapratušas, ka ir objektīvas realitātes lietas kā studentu skaita kritums, studentu došanās uz ārzemēm,» teica Ķīlis.
«Vairākas pārmaiņas tika apturētas pat ne augstskolu pretdarbības dēļ, kā tas bija ar pārvaldības vai valodas izmaiņām, bet tieši politiskās elites nevēlēšanās dēļ,» uzskata bijušais ministrs.
Ķīlis pauda viedokli, ka augstskolām ir jākonsolidējas, kā arī maksimāli aktīvi jālobē lekciju pasniegšana citās Eiropas valodās. Vēl viens solis, viņaprāt, būtu, ka augstskolas daudz aktīvāk meklētu sadarbību ar biznesu un ārvalstu partneriem, pārietu no Senāta sistēmas un augstskolu padomēm, «kurās iekļautu augstskolai nepiederošus, bet biznesā saprotošus cilvēkus, kas varētu palīdzēt augstskolai virzīties stratēģiski».
«Visam pāri stāv kvalitāte, nevar būt tā, ka parādās portāli [piemēram, «akademika.lv«], kuriem varam pasūtīt darbus, un tas vienkārši tā pastāv,» pauda Ķīlis.
Ķīlis vairākus gadus bija Stratēģiskās analīzes komisijas, kas darbojās pie Valsts prezidenta, vadītājs. 2011.gada oktobrī viņš kļuva par Zatlera Reformu partijas virzītu izglītības ministru, viņa piedāvātās reformas izraisīja asas diskusijas. Ķīlis no amata atkāpās 2013.gada aprīlī.
