Krievijai ir ļoti svarīga loma Eiropas drošībā un stabilitātē, un tai būtu jābūt risinājuma daļai, nevis problēmas cēlonim, tā savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 69.sesijā norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Prezidents: Krievijai ir ļoti svarīga loma Eiropas drošībā un stabilitātē (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja prezidenta Preses dienests, Bērziņš uzrunā atgādināja, ka abi Pasaules kari sākās Eiropā, bet ātri izplatījās visā pasaulē, izpostot neskaitāmu miljonu cilvēku dzīves.
«Tautu Savienība un ANO tika veidotas uz šo karu atstātajiem pelniem. Šodien atkal globālo drošību un mieru atkal apdraud spēki, kas vēlas pārrakstīt pasaules vēsturi un starptautiskās kārtības noteikumus,» uzsvēra prezidents.
Viņš arī norādīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ignorē ANO pamatprincipus, apgāžot starptautiskās sistēmas pašus pamatus.
«Tā ir sagrābusi suverēnas Eiropas valsts daļu, izmantojot iepriekš neredzētas karadarbības taktiku un milzīgu propagandu pret savu kaimiņvalsti. Tā pieļāva traģisko civilās lidmašīnas notriekšanu.
Krievija ir parādījusi, ka līgumiem un saistībām nav nozīmes, un tā nepamatoti ignorē un manipulē ar starptautisko viedokli.
Šīs darbības var kvalificēt tikai kā apdraudējumu mieram un drošībai pasaulē. Pasaule, tostarp ANO Ģenerālā asambleja, ir atbalstījusi Ukrainas teritoriālo nedalāmību. Starptautiskā kopiena ir nosodījusi un neatzīs Krievijas īstenoto Krimas un Sevastopoles pretlikumīgo aneksiju,» piebilda prezidents, atgādinot, ka Krievijai ir ļoti svarīga loma Eiropas drošībā un stabilitātē, un tai būtu jābūt risinājuma daļai, nevis problēmas cēlonim.
Kā apliecināja prezidents, Latvija cer, ka pamiers, par kuru vienojās 5.septembrī, tiks godīgi un pastāvīgi ievērots. Tāpat Latvija aicina Krieviju nekavējoties izvest savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pārtraukt ieroču un algotņu sūtīšanu teroristu grupējumiem. Bērziņš arī vērsa klātesošo uzmanību, aicinot Krieviju atsākt pildīt savas starptautiskās saistības un ievērot starptautiskās tiesības.
«Pirms 75 gadiem starptautiskās sistēmas sabrukšana jau bija liktenīga Baltijas valstīm. Divi totalitārie režīmi - Hitlera un Staļina - sadalīja Eiropu, un mēs zaudējām savu brīvību uz 50 ilgiem gadiem,» skaidroja prezidents. «Pirms 25 gadiem vairāk nekā divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja cilvēku ķēdi caur Igauniju, Latviju un Lietuvu. Baltijas ceļš skaidri parādīja tautas prasību pēc brīvības un valstiskuma atjaunošanas. Baltijas valstu tautas izdarīja savu izvēli.
Ukrainas tautai ir tādas pašas tiesības izvēlēties savu demokrātisko ceļu, cilvēktiesības un pamatbrīvības,»
piebilda Bērziņš.
«Stiprām, uz tiesiskumu balstītām, visaptverošām, demokrātiskām cilvēktiesībām, kas ievēro starptautisko kārtību, kas nodrošina pamatu ilgstošam mieram un drošībai, nav citas alternatīvas,» sacīja prezidents.
Runājot par ieilgušo konfliktu atrisināšanai Piedņestrā, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Kalnu Karabahā, prezidents norādīja, ka jāsaglabā augstas prioritātes statuss starptautiskajā darba kārtībā. Turklāt drošības situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti trausla. Izraēlas-Palestīnas konflikta risinājums ir jo sevišķi svarīgs, lai nodrošinātu ilgstošu stabilitāti reģionā.
Tāpat Bērziņš vērsa klātesošo uzmanību, ka pēc vardarbības eskalācijas pēdējo mēnešu laikā starptautiskā sabiedrība, tai skaitā Latvija, ir sniegusi ārkārtas humanitāro palīdzību Gazas iedzīvotājiem.
«Mēs ceram, ka abas puses pilnībā ievēros pašreizējo pamieru. Tomēr mērķis tiks sasniegts tikai tad, kad tiešās sarunās tiks noslēgta vienošanās par divu valstu risinājumu,» skaidroja prezidents, norādot, ka Latvija atzinīgi vērtē arī Sīrijas ķīmisko ieroču un ar tiem saistīto materiālu iznīcināšanu, un piebilstot, ka personas, kas ir atbildīgas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Sīrijā, ir jāsauc pie atbildības Starptautiskajā krimināltiesā.
Savas uzrunas laikā prezidents arī atzina, ka ierobežotās ANO Drošības padomes iespējas savlaicīgi risināt neatliekamas situācijas Sīrijā un Ukrainā uzsver nepieciešamību virzīt uz priekšu padomes reformu. Latvija atbalsta Drošības padomes paplašināšanu abās dalības kategorijās, skaidroja prezidents, norādot, ka arī Francijas iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot veto tiesību izmantošanu noteiktos apstākļos, ir pelnījusi mūsu kopīgo uzmanību.
Tāpat prezidents atzina, ka satraucoša ir pieaugošā vardarbīgas ekstrēmistu ideoloģijas negatīvā ietekme Sīrijā, Irākā un citās valstīs. «Islāma valsts kareivīgi noskaņotie kaujinieki izmantoja nestabilitāti šajās valstīs un tagad apdraud etniskās un reliģiskās kopienas. Šajā kontekstā Latvija pievienojās ASV koordinētajai starptautiskās sabiedrības pretdarbībai Islāma valsts karotājiem. Latvija stingri atbalsta Drošības padomes rezolūciju par ārvalstu teroristu kaujiniekiem. Latvija jau sākusi gatavot līdzekļus, lai nepieļautu ārvalstu teroristu kaujinieku rekrutēšanu un atbalsta sniegšanu tiem,» informēja prezidents, paužot bažas par žurnālistu drošību politisko nemieru un konfliktu laikā.
«Visi sagūstītie žurnālisti ir jāatbrīvo. Brīvi plašsaziņas līdzekļi un piekļuve informācijai, tostarp internetā atrodamajai, ir jebkuras demokrātijas svarīgas sastāvdaļas,» norādīja Bērziņš, apliecinot, ka Latvija ir gatava iesaistīties, lai stiprinātu ANO iesaisti globālā miera uzturēšanā.
«2015.gada pirmajā pusgadā Latvija uzņemsies prezidētājvalsts pienākumus Eiropas Savienības (ES) Padomē. Eiropai pasaule ir vajadzīga tikpat, cik pasaulei ir vajadzīga Eiropa. Tāpēc Latvijas prezidentūra koncentrēsies uz ES iesaistes stiprināšanu globālā mērogā. Mēs aktīvi strādāsim, lai veicinātu Eiropas sadarbību ar tās kaimiņvalstīm un ar Centrālāzijas valstīm,» norādīja prezidents.
Kā ziņots, Bērziņš 21.septembrī devies darba vizītē uz ASV. Tās noslēgums plānots 26.septembrī.