Pētnieki: nepilsoņi jāmotivē ar pilsonības iespējām viņu bērniem (18)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

. Lai veicinātu nepilsoņu vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem, nepieciešams aktualizēt naturalizācijas iespēju nepilsoņu bērniem, kā arī uzlabot latviešu valodas apmācības iespējas nepilsoņiem, secinājuši Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieki.

Lai veicinātu nepilsoņu vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem, nepieciešams aktualizēt naturalizācijas iespēju nepilsoņu bērniem, kā arī uzlabot latviešu valodas apmācības iespējas nepilsoņiem, secinājuši Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieki.

Pētījumā «Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze» uzsvērts, ka Latvijas pilsonības prestiža celšana ir ļoti komplekss un ilgstošs uzdevums, kura īstenošana saistīta gan ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, gan ar sociālās nodrošināšanas uzlabošanu, gan arī sabiedrības atbildīguma un tolerances veicināšanu.

Pētnieki uzskata, ka ikviens indivīds var censties mēģināt mazināt negatīvismu, tostarp draudzīgi iedrošinot savus cilvēkus runāt latviski, mudinot nekautrēties no izrunas kļūdām un esot iecietīgākiem pret dažkārt ne tik raito valodas plūdumu, laipni un ar cieņu izturoties vienam pret otru.

Viens no soļiem būtu veicināt «jaunākās paaudzes integrāciju». Būtu nepieciešams sagatavot un izsūtīt nepilsoņu bērniem un vecākiem aicinājumu reģistrēt savu bērnu par Latvijas pilsoni. Šāda kārtība attiecas uz bērniem, kuri Latvijā dzimuši pēc 1991.gada 25.augusta un vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu. Kā noskaidrojuši pētnieki, Latvijā 2014.gada sākumā kopumā bija 7234 šādu nepilsoņu bērni.

Šāda vēstule pildītu vairākas funkcijas - tā informētu, parādītu, ka valstij nav vienalga, kā arī bērnu naturalizācijas rezultātā, iespējams, pilsonību iegūtu arī viņu vecāki, jo, kā noskaidrojuši pētnieki, tieši tuvinieku pilsonība ir labākais motivators.

Tāpat būtu jānodrošina daudzveidīgs atbalsts latviešu valodas apguvei. Pētnieki noskaidrojuši, ka daudzu nepilsoņu sliktās latviešu valodas zināšanas un latviešu valodas vides trūkums zināšanu nostiprināšanai ir galvenais iemesls, kāpēc viņi nevar iziet naturalizācijas procedūru, īpaši uzsverot cilvēkus vecumā no 51 gada.

Pētnieki uzsvēruši, ka nepilsoņa statuss Latvijā ir saistīts ar negatīvām emocijām Latvijas nepilsoņu vidū un veicina norobežošanos no valsts, valsts pārvaldes un jebkādas politiskās līdzdalības. Šo nostāju neesot mainījusi arī nereģistrētā biedrība «Nepilsoņu kongress». Nepilsoņa statuss cilvēkiem rada subjektīvo diskriminācijas sajūtu, kas netiek saistīta ar sociālo, ekonomisko vai politisko tiesību ierobežojumiem, bet gan ar pašu statusu, tā piešķiršanu un nepieciešamību kārtot naturalizācijas eksāmenus.

Piederības sajūta Latvijas valstij nepilsoņu vidū nav vienkārša. Lai gan daļa nepilsoņu jūtas piederīgi Latvijai, nepilsoņa statuss rada nepilnvērtības sajūtu un rūgtumu, kas tiek vērsts pret valsti. Piederības sajūta Latvijas sabiedrībai vairāk saistās tieši ar piederības sajūtu Latvijas krievu kopienai. Nepilsoņu vidū tipisks argumentācijas modelis par piederību Latvijas krievu kopienai ietver apgalvojumu, ka Latvijas krievi atšķiras no Krievijas krieviem un Krievijā viņi tiek uztverti kā «svešie». Turklāt nereti nepilsoņi pauž viedokli, ka Latviju pamest negrasās, jo valstij esot pieķērušies pat ciešāk nekā daļa latviešu, kas emigrē uz Lielbritāniju vai Īriju.

Institūta pētnieki norādījuši, ka 13% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju ir Latvijas nepilsoņa statuss un tie ir bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības un viņu bērni. Salīdzinājumam Igaunijā ir 7% nepilsoņu un 7% Krievijas pilsoņu. Latvijā Krievijas pilsoņu ir nepilni 2%, bet to skaits katru gadu pakāpeniski pieaug. Turpretī naturalizācijas iesniegumu skaits Latvijā samazinās.

Komentāri (18)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu