Darāmie darbi pēc vēlēšanām un kas tos darīs? (27)

Uzdevums numur viens, atrodoties blakus arvien autoratīvākai un agresīvākai Krievijai un neaprēķināmajam Putinam, kas apgalvo, ka viņš var ieņemt Baltiju «divās dienās», ir maksimāli stiprināt valsts militāro drošību. Ir rūpīgi jāapdomā plāns, vai pēc Igaunijas parauga neatgriezties pie obligātā karadienesta, un/vai būtiski stiprināt zemessardzi. Lai to izdarītu, IKP daļa, ko tērējam aizsardzībai, ir jāpalielina līdz NATO pieprasītajiem 2%, jo mums skaidri jāparāda mūsu sabiedrotajiem un it īpaši Krievijai, Čērčilu pārfrāzējot: «Mēs aizstāvēsim savu zemi līdz pēdējam vīram un sievai.» Par to nevienam nedrīkst būt šaubu, jo citādi ne NATO, ne ASV nesūtīs šeit savus puišus, lai tie mirtu par tautu, kas nav spējīga un griboša cīnīties par sevi un par savu nākotni.

Mums jāsaprot, kuras partijas to darīs.

Uzdevums numur divi ir pārtraukt un maksimāli bremzēt Krievijas propagandas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem Rīgā un sevišķi Latgalē, veicinot katra Latvijas iedzīvotāja iespēju klausīties Latvijas TV un radio ziņu kanālus krievu valodā. Visi zinām, ka par to «tiek domāts», taču tas ir jādara maksimāli ātri visā Baltijā.

Iedzīvotājiem jāpiedāvā latviešu valodas un vēstures kursi par brīvu vakaros un brīvdienās, ieviešot inovatīvas stratēģijas apmeklējuma palielināšanai un labāku rezultātu sasniegšanai, mācoties no «Bolsa familia» programmas Brazīlijā un citām valstīm.

Mums jāsaprot, kuras partijas to darīs.

Uzdevums numur trīs ir samazināt milzīgo sociālo nevienlīdzību, kas pastāv mūsu valstī. Mēs esam visnevienlīdzīgākā valsts ES, ar vislielāko Džini indeksu starp ES valstīm (vislielākais šinī gadījumā ir slikti). Turklāt neproporcionāli liela nodokļu daļa ir uzlikta tieši cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem (tax wedges for worker at 2/3 average earnings), kas Latvijā ir 41,5%, Lietuvā - 38,9%, Igaunijā - 38,6% (ES vidēji - 36%). Nesen samazinātais ienākuma nodoklis, ar ko valdība lepojās, un plāns samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm atkal vismazāk palīdzēs tieši tiem, kam palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Kas būtu jādara? Jāizveido mērķtiecīga «food stamps» tipa programma, kur katru mēnesi, ja ievēroti noteikti kritēriji, ģimenēm, kuras ir trūcīgas vai ar vidēji zemiem ienākumiem, valsts iedala līdzekļus veselīgas pārtikas, pirmās nepieciešamības preču un medikamentu iegādei. Tas samazinātu nevienlīdzību, stimulētu veselīgāku uzturu un iedzīvotāju veselību. Ir jāpārskata neapdomīgais dzimstības veicināšanas plāns, kur katrai ģimenei, tiem, kam ir vairāki bērni un arī dārgi īpašumi, šis jau tā mazais nodoklis tika samazināts par 50%. Kāpēc? Vai mēs tiešām domājam, ka ģimenei, kam pieder vairāku simtu tūkstošu eiro īpašums, kaut ko nozīmē šis pārsimt eiro samazinājums?

Šī atlaide un vēl lielāka ir nepieciešama ģimenēm ar vidējiem un maziem ienākumiem. Top 1% iedzīvotājiem ienākumi mēnesī Latvijā ir 4400 eiro (http://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa), taču politiķiem vēl nav skaidrs, vai būs iespējams palielināt minimālā ienākuma līmeni 2017. gadā uz 129 eiro. Kur vēl tālāk, kur ir mūsu sirdsapziņa un godaprāts?

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Christine Lagarde runā Latvijā teica: «Latvijā top 20% nopelna 7x vairāk nekā 20% no nabadzīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem. Pētījumi parāda, ka līdzīgāki ienākumi sabiedrībā veicina makroekonomisko stabilitāti un ekonomikas attīstību. Nevienlīdzība ir viens no lielākajiem apdraudējumiem demokrātijai.» Ir skaidrs, ka nevienlīdzības samazināšana ir mūsu elementārs cilvēcības apliecinājums, taču ne tikai. Putinam šī nevienlīdzība ir izdevīga, un tieši šajos Latvijas trūcīgākajos iedzīvotājos viņam ir iespēja atrast dzirdīgākās ausis «zaļo cilvēciņu» ierašanās gadījumā.

Mums jāsaprot, kuras partijas to darīs.

Mārtins Luters Kings ir teicis: «No visām nevienlīdzības formām nevienlīdzība veselības aprūpē ir visšokējošākā.» Latvijā šī nevienlīdzība ir vislielākā starp ES valstīm. Latvijā privātie legālie maksājumi veido gandrīz 50% no veselības aprūpē ienākošās naudas! Valsts gadiem veselības aprūpei piešķir ~3% no IKP, kas ir mazākais procents no visām ES valstīm. Igaunijai un Lietuvai tas ir ~6%.

Par veselību Latvijas iedzīvotāji kopā (valsts+privātie legālie maksājumi) samaksā ~1 miljardu eiro (jeb 6% no IKP), Repšes partija piedāvā ieviest Holandes privāto modeli, kas ir dārgākais Eiropā, 12,5% no IKP un efektivitātes ziņā ieņem 40 vietu pasaulē http://www.bloomberg.com/visual-data/best-and-worst/most-efficient-health-care-2014-countries. Tā administratīvie izdevumi ir ~5% (Igaunijā tie ir 1,5%), tātad Latvijā ap 50 miljoniem eiro pāries privāto apdrošinātāju kabatās, nevis pacientu veselības aprūpes uzlabošanai. Jāatceras, ka Holandē ir 16 miljoni iedzīvotāju, piecas galvenās apdrošināšanas kompānijas konkurē savā starpā. Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju! Pat atdodot apdrošinātājiem šos 50 miljonus eiro peļņai, konkurence būs minimāla, jo Latvijā ir maz pakalpojumu sniedzēju un slimnieku, tas apdrošinātājus pakļauj lielam riskam, tāpēc sāksies pacientu šķirošana veselajos, ko kompānijas pieņems, un ļoti slimajos, ko tās atradīs veidu, kā nepieņemt (zinot Latvijas legālās sistēmas vājumu, tas nebūs grūti).

Es gadiem esmu piedāvājis modeli, kas neliek nojaukt esošo sistēmu, nav tik dārgs kā Holandes un tiek būvēts uz esošā modeļa bāzes, līdzīgi kā Austrālijā. Tas ir līdzīgs kā Skandināvijā (šo valstu iedzīvotāji ar veselības aprūpi ir tikpat apmierināti kā Holandē), taču ar precīzi sakārtotu papildu privātapdrošināšanu, kurai noteikti ir svarīga loma Latvijā.

Mums jāsaprot, kuras partijas to darīs.

Jautājums, kur dabūt naudu šīm četrām lietām?

Kopējie nodokļu ieņēmumi pret valsts IKP Latvijā ir tikai 27,3% (ja ienākuma nodoklis tiks samazināts vēl vairāk, tie būs tikpat zemi kā ASV, ap 24%, un to nedrīkst pieļaut), kamēr Igaunijā - 34,2% (ES vidējais - 38,4%), un ir skaidrs - lai Latvijai pietiktu naudas izglītībai, zinātnei, medicīnai, atbalstam invalīdiem un trūkumā nonākošiem un infrastruktūrai, jāpalielina kopējie ienākumi no nodokļu nomaksas līdz Igaunijas līmenim.

Ja ģimenei pieder vairāk nekā viens dārgs īpašums (un viņi tanī pastāvīgi nedzīvo), sākot ar otro īpašumu, būtiski jāpalielina īpašuma nodoklis. Papildus valdībai jānosaka, ka īpašumiem virs Ls 140 000 (par šo summu var diskutēt) pašvaldības nedrīkst atlaist īpašuma nodokļa nomaksu, kā tas notika Jūrmalā, kur tas tika samazināts par 70%. Būtu jāpalielina finanšu transakciju nodoklis, par kuru esmu jau rakstījis http://www.ir.lv/2013/3/5/taisniba-nav-ne-dombrovskim-ne-usakovam. Ticu, ka daļa no tiem, kuriem dzīvē ir labi veicies, būtu priecīgi palīdzēt valstij vairāk.

Tātad jautājums:

1. Kura būs tā partija/s, kas gribēs un spēs palielināt finansējumu Latvijas Bruņotajiem spēkiem un aktīvi cīnīsies par NATO spēku klātbūtni Latvijā un stiprinās Latvijas mediju informatīvo telpu, it sevišķi Latgalē?

Partijas «Saskaņa» vadītājs, Putina partijas sabiedrotais, bijušais komunistiskās partijas vadonis Urbanovičs to nevar, negrib un nespēj. ZZS zaudējusi jebkuras, pat vismazākās ētiskuma atliekas un par tās premjerministra kandidātu ciniski izvirza vēl vienu komunistiskās partijas vadoni, cilvēku, kam Latvijas tiesu vara ir izsmiekla vērta un kas NATO karaspēku nosauc par okupantiem http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/506322-lembergs_redz_nato_ka_draudu_bet_krieviju_ka_savu_draugu. ZZS teorētiskais līderis un atkal komunistiskās meļu partijas bijušais vadonis Brigmaņa kungs, protams, piesliesies jebkuram, kas to pieņems un pasolīs kādu labumu. Taču šis tandēms - Brigmaņa kungs kopā ar NATO nīdēju kā valdības vadītāju ir tiešām atbaidošs.

Partijas Vienotība un Nacionālā apvienība to izdarīs.

2. Kura būs tā partija/s, kas gribēs un spēs daudz straujākiem soļiem samazināt necilvēcīgo nevienlīdzību kas ir Latvijā?

«Gāzi grīdā» laikmeta kungi, kuri apvienojušies «Vienoti Latvijai», to nevar, negrib un nespēj. Ušakova un Urbanoviča kungi to grib panākt «uz papīra», kā komunismā un pēc Rīgas parauga, pensionāri un skolēni, neatkarīgi no to turības, visi brauc par brīvu! Arī Nacionālā apvienība visus bērnus neatkarīgi no vecāku ienākumiem grib barot skolās par brīvu, kāpēc? Ir absolūti skaidrs, ka pabalsti jāmaksā tikai tiem, kam tie tiešām vajadzīgi zemo ienākumu dēļ, taču ne tiem, kas var atļauties dzīvot bez tiem.

Partija Vienotība to spēj un, šķiet, spēs vēl labāk, ja to uzmundrinās bijusī valsts kontroliere Sudrabas kundze.

3. Kura būs tā partija/s, kas gribēs un spēs samazināt milzīgo nevienlīdzību veselības aprūpē un to veiks, neatņemot naudu sociālajam budžetam, pat tad, ja to darīs tikai no tā uzkrājuma fonda?

Izlasot partiju 4000 zīmju programmu, Repšes kunga «Latvijas attīstībai», kas piedāvā jebkādu, lai gan Latvijai nederīgu alternatīvu pašreizējam neesošam un nestrādājošam modelim. Taču tā grib šo problēmu risināt, un cerība varētu būt, ka, pragmatiski diskutējot, ir iespējams nonākt pie pareizāka un Latvijai labāka risinājuma. Citas, izņemot partiju «Izaugsme», kuru vada vairāki ar cīņas sparu apveltīti gudri ārsti, veselību piemin vispārējās frāzēs.

Vienotības nespēja izdarīt veselības aprūpē pilnīgi neko pragmatisku pēdējos trīs gados ir šokējoša, taču jānoraksta uz iepriekšējās veselības ministres nekompetenci, uz priekšu ejot, man ir cerība, ka partijas Vienotība «jaunais spārns», ko pārstāv spējīgi un godīgi Latvijas patrioti, Rinkēvičs, Vilks, Loskutovs, Judins, Spolītis, Viņķele, Čigāne, Kalniņa-Lukašēvica, spēs pārvarēt «vecā spārna» Zaķis un co «paveikto», strādās kopā ar profesionāļiem, Latvijas pacientu organizācijām, būs godīgi un veiksmīgi atrisinās šo Latvijas tautas izdzīvošanai tik ļoti būtisko problēmu.

Lūdzu, iesim visi uz vēlēšanām. Lai mums veicas!

Uģis Gruntmanis, ārsts, asociētais profesors, Teksasas Universitāte, Southwestern

P.S. Neesmu nevienas partijas biedrs.