Igaunija un Lietuva 10 gadu laikā ir apsteigušas Latviju izaugsmes ziņā, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Premjere norādīja, ka viņai žēl par šādu iznākumu, vienlaikus gan uzsverot, ka tas nevar būt par pamatu ministriju pieprasījumiem 2015.gada budžetā vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā.
«Šādi pieprasījumi nav pieņemami,» viņa uzsvēra.
Finanšu ministrijas pārstāvji piektdien NTSP sēdē informēja sociālos partnerus par budžeta plāna projektu 2015.gadam un ministriju iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām 2015., 2016.un 2017.gadam. Ministru kabineta apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izdevumi 34% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016.gadā – 942 miljonus eiro un 2017.gadā – 1,12 miljardus eiro. Visvairāk līdzekļus nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija – 111,2 miljonus eiro 2015.gadā, 160,1 miljonu eiro 2016.gadā un 176,7 miljonus eiro 2017.gadā. Apmērīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija - attiecīgi 110,2 miljonus eiro, 223,6 miljonus eiro un 373,3 miljonus eiro, kā arī Satiksmes ministrija savu vajadzību nodrošināšanai 2015.gadā papildus pieprasījusi 91,1 miljonu eiro, 2016.gadā - 143,1 miljonu eiro un 2017.gadā - 172 miljonus eiro.
NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādejādi garantējot sociālo stabilitāti valstī.
