Ziņas par iespējamo Krievijas zemūdenes atrašanos pie Stokholmas satraukušas arī Latvijas atbildīgos dienestus. Tie uzmanīgi seko līdzi šā notikuma tālākai attīstībai.
Latvija uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek pie Zviedrijas krastiem (33)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārlietu ministrijas vēstnieks-preses sekretārs Kārlis Eihenbaums TVNET norādīja, ka Latvija uzmanīgi seko šim notikumam.
«Mūsu institūcijas darbojas. Un patiešām šāda veida incidenti tik tuvu Latvijai dara mūs uzmanīgus un nepatīkami satrauc.
Tie atsauc nepatīkamā atmiņā Aukstā kara laikus, kad «nomaldījušās» zemūdenes u. c. provokatīvas darbības diemžēl nebija retums.
Esam diemžēl novērojuši dažādas pieaugošas aktivitātes arī Latvijas robežu tuvumā gan peldlīdzekļu, gan lidobjektu veidā.
Tas nav noslēpums, un par to ziņo mūsu mediji regulāri. Tas objektīvi nevar nesatraukt. Ir jāanalizē, ir jānoskaidro, kāpēc un uz ko šādas darbības mērķētas.»
Rītdien varētu būt lielāka skaidrība
Eihenbaums piebilda, ka rītdien Latvijā ierodas Zviedrijas jaunais premjerministrs. «Mēs ceram saņemt vissvaigāko informāciju par pašreiz notiekošo, kā arī plānojam izvērsti apspriest šo un citus drošības jautājumus ar viņu. Drošība mūsu reģionā ir svarīga Latvijas un Zviedrijas dialoga sastāvdaļa.»
Bet Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Māris Cepurītis TVNET atzina, ka pašlaik ir pārāk maz informācijas par to, kas pie Zviedrijas krastiem notiek. Vienlaikus var teikt, ka
jebkura nesankcionēta valsts teritorijas (ari jūras) robežas pārkāpšana ir nopietns pamats satraukumam.
«Tā ka Zviedrijas aktivitātes pašlaik ir saprotamas,» viņš vērtēja.
Jautāts, kāda veida signāls šis notikums varētu būt, viņš atbildēja, ka par signāliem varēsim spriest tad, kad būs zināma zemūdenes piederība un varbūt vēl kādi konkrētāki fakti.
Patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā
Savukārt Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā jau kopš jūlija, aģentūru BNS informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. Viņš norādīja, ka
pēdējā gada laikā būtiski ir pieaugusi Krievijas kara flotes aktivitāte Baltijas jūrā Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā.
Zviedri slēdz gaisa telpu. Cik saprotams tad žurnālisti lidinoties traucē. Rekur viens mazs ziņkārīgais atlidojis pic.twitter.com/07QUj1fhPJ— Kristaps Armani (@kristapsa) October 20, 2014Nacionālajos bruņotajos spēkos izstrādātas operacionālās procedūras, kas paredz, ka ikreiz, kad piekrastē izvietotā Jūras novērošanas sistēma identificē aizdomīgas darbības Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai to tuvumā, krasta apsardzes kuģiem ir uzdevums pietuvoties objektam, lai veiktu informācijas pārbaudi un identifikāciju. Par katru no šādiem incidentiem bruņotie spēki informē arī sabiedrību.
«Jāuzsver, ka Latvijas rīcībā ir moderna jūras novērošanas sistēma un jauni patruļkuģi, kas ļauj efektīvi reaģēt uz virsūdens aktivitātēm. Šīs spējas līdz šim arī ir pierādījušas, ka
Latvija ir varējusi noteikt un sekot līdz arī aizdomīgām zemūdens aktivitātēm.
Tomēr, lai tās būtu pietiekamas, jārunā par papildu nodrošinājumu ar sensoru sistēmām,» tā Galkins.
Savukārt saistībā ar nenoskaidrota peldlīdzekļa meklēšanu Zviedrijas piekrastē Galkins uzvēra, ka, neraugoties uz publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem, nepieciešams sagaidīt Zviedrijas varas iestāžu oficiālu apstiprinājumu tam, ko Zviedrijas Bruņotie spēki jūras operācijā Stokholmas arhipelāgā ir atraduši un uz kādiem faktiem līdzšinējā informācija tikusi balstīta.
Savukārt Apollo, atsaucoties uz Postimees, raksta, ka Krievijas zemūdenē, kas, iespējams, avarējusi pie Zviedrijas krastiem, varētu atrasties Krievijas speciālā vienība. Ar šādu versiju klajā nācis zviedru eksperts Joakims fon Brauns. Viņš apgalvo, ka zemūdenē varētu atrasties līdz desmit speciālās vienības kareivjiem. «Speciālā vienība var slēpties uz kādas no salām.
Ja viņiem nāksies pamest zemūdeni, viņi var tajā ievietot spridzekli, kas sprāgs tikai pēc diennakts.
«Kareivjus var savākt motorlaiva vai arī viņi sazināsies ar Zviedrijā dzīvojošajiem Krievijas slepenajiem aģentiem,» uzskata Brauns.
TVNET jau ziņoja: kopš Zviedrijas bruņotie spēki piektdien saņēma «ticama avota» ziņu, ka Stokholmas arhipelāgā apmēram 50 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas centra atrodas ārvalsts peldlīdzeklis, šo rajonu pārmeklē apmēram 200 Zviedrijas karavīru ar kuģiem un helikopteriem. Zviedrijas bruņotie spēki svētdien arī paziņoja, ka šāds peldlīdzeklis kopš piektdienas redzēts vismaz trīs reizes.