Grāmatu izdevējiem jāmeklē alternatīvas (6)

Padomju laikos pēc populāru dzejnieku un rakstnieku jaunākajiem darbiem bija jāstāv garum garās rindās un grāmatas tika drukātas desmitiem tūkstošu lielos metienos, turpretī

tagad viena darba tirāža reti sasniedz 1000 eksemplāru, kas savukārt sadārdzina viena eksemplāra cenu.

Tomēr izdevniecībām ir jādzīvo, tādēļ tās rūpīgi izvērtē ikvienu autoru no mārketinga viedokļa, un dažkārt nav pat svarīgs autora honorāra lielums, bet gan tas, vai grāmatas druka būs ekonomiski pamatota un vai cilvēki to pirks.

Līdz ar to gan grāmatu autori, gan izdevēji nonāk tādā kā apburtajā lokā – jaunajiem autoriem nav iespēju publicēties, jo viņu darbi lasītājiem nav zināmi un ir skaidrs, ka lielas tirāžas neizdosies pārdot, savukārt maziem metieniem cena nebūs konkurētspējīga. Arī izdevniecības nevēlas riskēt un ieguldīt līdzekļus grāmatas ražošanā, ja pastāv iespēja, ka liela daļa nodrukāto eksemplāru paliks noliktavā un būs jāpārdod par papīra cenu vai vēl lētāk.

Vēl pirms dažiem gadiem iespēju sekmīgi turpināt izdevējdarbību saistīja ar e-grāmatām, taču tagad pierādījies, ka tas ir nišas produkts – pēc dažādiem datiem, e-grāmatas aizņem 7-8% tirgus un skaidrs, ka tā ir alternatīva tehnoloģiju frīkiem un bieži ceļojošiem grāmatu cienītājiem, bet par

plaša patēriņa produktu e-grāmatas vismaz tuvākajā laikā nekļūs,

jo Latvijas lasītājs ir konservatīvs – šobrīd var iztikt bez ziņu lasīšanas avīzē, taču kvalitatīvu literatūru visbiežāk vēlas baudīt drukātā formā.

Viena no alternatīvām grāmatu izdevējiem ir to drukāšana pēc pieprasījuma, izmantojot digitālās tehnoloģijas, kas tiktāl attīstījušās, ka kvalitātes ziņā neatpaliek no tradicionālās drukas. Šai metodei ir virkne priekšrocību: tradicionālajā jeb ofseta tehnoloģijā viena eksemplāra pašizmaksa samazinās, pieaugot tirāžai, turpretī digitāli drukātās grāmatas viena eksemplāra pašizmaksa ir vienāda gan pirmajam, gan tūkstošajam eksemplāram un tās var izgatavot pēc vajadzības. Līdz ar to neveidojas noliktavas uzkrājumi – tiklīdz daļa tirāžas ir pārdota, tā var operatīvi izgatavot vēl.

Oponenti teiks – digitāli drukātas grāmatas ir dārgākas. Protams, citas tehnoloģijas ir lētākas, ja tirāža sasniedz 500 vai 1000 eksemplāru, bet nelielām tirāžām tās nav konkurētspējīgas cenas ziņā, jo tradicionālajā drukā lielākie tēriņi ir sagatavošanas procesā, kamēr digitāli drukātajai grāmatai nepieciešama vien drukas faila sagatavošana. Šo tehnoloģiju novērtē arī pasaulē, un

grāmatu druka pēc pieprasījuma ir visstraujāk augošais poligrāfijas sektors

- pēdējo gadu laikā saradušās virkne izdevniecību, kas piedāvā dažādu, pārsvarā zinātnisko darbu izdošanu kaut pārdesmit eksemplāros un kā honorāru autoram – noteiktu procentu no pārdoto grāmatu cenas. Tādējādi mūsdienās ikviens autors var piepildīt sapni un ieraudzīt savu grāmatu drukātā formā, turklāt bez sadarbības ar izdevniecību, līdz ar to grāmatu var izdot par salīdzinoši mazām izmaksām – atkarībā no formāta un lappušu skaita viena eksemplāra izmaksas ir vien daži eiro, turklāt kvalitātes ziņā tā neatšķirsies no tradicionālā tehnikā drukātām grāmatām.