Varas atzari Latvijā savā starpā komunicē pēc svaru un atsvaru principa, un tas ir pilnīgi pieņemami demokrātiskā sabiedrībā - par sadursmēm šo komunikāciju nevarētu saukt, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
Jautāta, vai vērojama tāda kā konfrontācija starp trim varas atzariem valstī - tiesu varu, izpildvaru un likumdevēju -, Vilsone sacīja, ka nedomā, ka tās ir sadursmes. «Tas ir veids, kā varas atzari komunicē, - pēc svaru un atsvaru principa, un tas ir pilnīgi pieņemami demokrātiskā sabiedrībā,» teica tiesas vadītāja.
Vilsone papildināja, ka gadījumā, ja tomēr viens no varas atzariem pauž savu redzējumu par citu, tas ir jāuzklausa un jāpārdomā, vai tas ir pamatots vai nav. «Ja tomēr ir pamatots, ir jāpieņem kādi pasākumi un soļi, lai vairāk šādu pārmetumu nebūtu, bet, ja pārmetumi nav pamatoti, tomēr ir vajadzīga argumentācija, kāpēc tas nav bijis pamatots. Manuprāt, tā ir absolūti normāla demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa,» izteicās priekšsēdētāja.
«Ņemot vērā, ka ārpus tiesu varas kontroles nevar palikt ne izpildvara, ne likumdevēja vara, kas izriet no konstitucionālo tiesību viedokļa, gadījumā, ja viedokļi nesakrīt, tiesu varai ir savi zināmi instrumenti, kā tiesu vara darbojas - piemērojot dažādas tiesību normas, vēršoties Satversmes tiesā. Vai mērķi sakrīt… Mums ir demokrātiska sabiedrība, kur vairākuma viedoklis tiek nostiprināts normatīvajos aktos,» turpināja Vilsone.
Uz jautājumu, vai tiešām nepastāv pārmērīga likumdevēja iejaukšanās tiesu varā, apgabaltiesas vadītāja pauda, ka nav jau pat tāda instrumenta, lai likumdevējs iejauktos tiesu varā - katram ir sava noteikta funkcija, un tiesu varas viedokli tomēr uzklausa.
«Pateikt, ka kaut ko var uzspiest tiesu varai, - tas nav iespējams. Mums var patikt vai nepatikt - tas jau ir cits jautājums,» rezumēja Vilsone.
