Latviešu valodā nerunājošie skolotāji skolēniem rada kompleksus, uzskata 12.Saeimas deputāts Arvīds Platpers (NSL).
Platpers: Latviešu valodā nerunājošie skolotāji skolēniem rada kompleksus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien notikušajā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē Platpers, uzklausot secinājumus pēc mazākumtautību foruma, norādīja, ka pašlaik,
kad Latvija jau sen atguvusi neatkarību, ir visai dīvaini runāt par skolotāju neprasmi runāt valsts valodā.
Viņš izrādīja lielu neizpratni par to, kādā veidā skolotājiem, kuri strādā mazākumtautību skolā un kuriem ir grūtības izteikties latviešu valodā, tika izsniegta atļauja strādāt skolā. Tāpat Platpers norādīja, ka neesot skaidrs, kā Latvijas likumdošana pieļauj tādu skolotāju pieņemšanu darbā.
«Mums ir problēma ar lielu daļu bērnu, kuriem ir mazvērtības kompleksi, jo viņiem nav pienācīgi iemācīta latviešu valoda,» sacīja Platpers, turpinot, ka tas esot viens no iemesliem, kādēļ šie bērni sabiedrībā atsakās runāt latviski.
Platpers nepiekrita Kultūras ministrijas un foruma organizētāju pārstāvju uzskatam, ka valstij vajadzētu ieguldīt līdzekļus mazākumtautību kultūras attīstīšanā, tādējādi palīdzot integrēties, jo
«kultūrā nav problēmu».
Platpers sacīja, ka gan dziedot, gan dejojot dažādu tautību pārstāvji jau ir vienoti.
Viņš ir pārliecināts, ka valstij ir jāiegulda pedagogu atalgojumā, jo «ar tādu algu nav brīnums, ka pedagogi kaut ko nezina». Platpers norādīja, ka
pedagogiem nav motivācijas strādāt kvalitatīvi.
Tomēr kopumā ir jāmaina sistēma, jo tikai nauda problēmu neatrisināšot, teica deputāts.
Deputāti uzsvēra, ka būtu nepieciešams mazākumtautību skolām piesaistīt latviešu valodā mācošus pasniedzējus, iespējams, piedāvājot lielāku algu. Šādi pedagogi varētu sekmēt skolēnu valodas prasmes.