Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājumos par politisko partiju sistēmas pilnveidošanu ir «daudz labu lietu un pārdomu vērtas idejas», tostarp pozitīvi vērtējams priekšlikums palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, aģentūrai LETA norādīja politoloģe Iveta Kažoka.
Viņa skaidroja, ka uz citu Eiropas Savienības valstu fona Latvijā finansējums partijām ir vairākas reizes mazāks, arī, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Tieši šis fakts ietekmējot partiju ikdienas darbu. Latvijā partijas galvenokārt darbojoties Rīgā, un reti kad ir vērojamas aktivitātes reģionos, kur tiktu izstrādāti kvalitatīvi dokumenti, taču Eiropā spēcīgās politiskās partijas tieši ar to nodarbojoties. Finansējuma palielināšana partijām ir vajadzīga, taču jādomā arī par labāko veidu un mehānismu, kā valstij partijas finansēt, lai šim procesam būtu jēga un neciestu partiju konkurence, uzsvēra politoloģe.
Tāpat Kažoka pozitīvi vērtē iniciatīvu par grozāmajiem sarakstiem jeb papildu tiesību piešķiršanu vēlētājam - tam deputātu kandidātu sarakstam, par kuru vēlētājs balso Saeimas vēlēšanās, vēlētājs varētu pievienot ne vairāk kā trīs citos sarakstos iekļautos kandidātus, ko vēlētājs īpaši atbalsta. «Tas būtu revolucionārs pagrieziens Latvijas vēlēšanu sistēmā, vienlaikus tiktu atalgoti tie politiķi, kuri iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā bijuši pamanāmāki un spējuši iepatikties ne tikai savas, bet arī citu partiju vēlētājiem,» uzsvēra Kažoka. Šāda personalizētāka politika, kur politiķi nenaido sabiedrību, bet ar savu darbu veicina izvēlēties citu partiju vēlētājus, esot interesanta un varētu atnest labas pārmaiņas Latvijas politikā.
Negatīvi Kažoka vērtē priekšlikumu paaugstināt politisko partiju leģitimitāti, tādējādi nosakot, ka partijām un partiju apvienībām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedriem. Tas esot pārspīlējums Latvijas apstākļos. Turklāt atšķirībā no citām valstīm Latvijā nav tikai jāsavāc atbalstītāju paraksti, bet viņiem arī reāli jāpiedalās dibināšanas sapulcē.
Kažoka neredzot fundamentālas atšķirības attiecībā uz partiju iekšējo darbību starp tām partijām, kurām ir daudz biedru, un tām, kur biedru skaits nedaudz pārsniedz 200. Piemēram, savulaik lielākais biedru skaits bijis «Pirmajai partijai». Tāpat šāds ierobežojums «izspiestu» no politiskās arēnas cilvēkus, kuri nav apmierināti ar tagadējām partijām un vēlas kaut ko mainīt, uzskata Kažoka.
Politoloģe arī negatīvi vērtē priekšlikumu, kas paredz, ka politiskajām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Tas esot nepamatots tiesību piedalīties vēlēšanās ierobežojums. Analogu Eiropas Savienības valstīs viņa nezinot. Partija, piemēram, varot saglabāt juridisko identitāti, bet vēlēšanās piedalīties kā partiju apvienība, kā to savulaik darījušas «Vienotība» un «Saskaņa». Turklāt nekas neliecinot, ka partija, kas radusies īsākā laikā, ir mazāk darboties spējīga.
Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš ierosinājis palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, tādējādi plānots samazināt politisko partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem. Kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, Bērziņš, pildot 12.Saeimas 4.novembra runā pausto apņemšanos, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) iesniedza likumdošanas iniciatīvu, kas pamatojas uz prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei ziņojumu «Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas».
Ziņojumā iekļauta situācijas analīze un priekšlikumi, un tas izstrādāts ar mērķi stiprināt un veidot atbildīgākas politiskās partijas, bez kurām demokrātiska valsts nevar pastāvēt. Lai veicinātu diskusijas un konstruktīvu darbu likumprojektu izstrādē, iniciatīvā iekļautas arī vairākas iespējamo normatīvo aktu grozījumu redakcijas.
«Sabiedrības uzticība parlamentārajai sistēmai un šīs sistēmas sekmīgums ir atkarīgs no politiskajām partijām,» vēstulē norādījis prezidents. «Turklāt parlamentārās sistēmas izveidošana parasti ir liels izaicinājums jaunajām valstīm. Pēc savas būtības politiskās partijas ir pamats, kurā sakņojas parlamentārā sistēma. Uzskatu, ka politiskajām partijām jādarbojas ar mērķi pārstāvēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgas, šauras personu grupu intereses, kā arī jārod risinājumi, lai veicinātu vēlētāju aktivitāti,» uzsvēris Bērziņš.
