Pašvaldību savienība kritizē presi: domnieki reklamējas par nodokļu maksātāju naudu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pašvaldību savienība ir nonākusi pie pārsteidzoša secinājuma par brīvās preses lomu reģionos. Kritizējošā prese, kas par pašvaldībām izplata negatīvu informāciju, esot iemesls tam, ka ar katru sasaukumu pašvaldībās tiek ievēlēts arvien sliktāks deputātu sastāvs. Pašvaldību deputātu darbs nesaņem pienācīgas uzslavas presē, tāpēc šis pienākums ir jāuzņemas pašiem, veidojot savus medijus par nodokļu maksātāju naudu. Pieņemama ir arī privāto kompāniju reklāmu piesaistīšana, teikts Rokasgrāmatā pašvaldību deputātiem. Likums patlaban neregulē, cik plaši pašvaldība drīkst reklamēties un veidot savus medijus. Tas ir atkarīgs tikai no pašu deputātu godaprāta.

Privātie masu mediji par pašvaldībām sniedz galvenokārt kritisku un negatīvu informāciju. Tāpēc pašvaldībām jāveido savi mediji, kas sniegtu pozitīvas ziņas, un nevajag kautrēties piesaistīt arī reklāmas. Šāds pamudinājums iekļauts Pašvaldības deputāta rokasgrāmatā, ko izdevusi Pašvaldību savienība.

Citāts no Pašvaldības deputāta rokasgrāmatas: «Kaut arī masu mediji, privātu interešu vadīti, nereti apgalvo pretējo, pašvaldībai ir pienākums sekot tam, lai regulāri sniegtu arī pozitīvu informāciju par paveikto[..] Ja informācija par veikumu nenonāk līdz iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka nākamreiz iedzīvotājs pieņems lēmumu sagrozītas vai maldīgas informācijas ietekmē, jo konkurences apstākļos prese cenšas iedzīvotājus pievilināt ar skandāliem, kļūdām un nepaveikto, arī pašvaldību darba atspoguļojumā. Ja šis pozitīvo sasniegumu vakuums turpināsies, katru reizi iedzīvotāji ievēlēs arvien sliktāku deputātu sastāvu.»

Šo vadlīniju autors ir Pašvaldību savienības konsultants, profesors Māris Pūķis. Viņš uzskata, ka pašvaldība ir jāvada kā uzņēmums, kura produkts ir lēmumi un risinājumi sabiedrības labā. Ja tos nereklamē, tad rezultāts būs negatīvs. Tā kā privātie mediji nav ieinteresēti stāstīt pozitīvo, tad pašvaldībai šī nepilnība ir jānovērš. Viņaprāt, mediju un reklāmas tirgū privātajiem tāpat būs priekšrocības, jo sabiedrība pieprasa un ir gatava maksāt tieši par negatīvo informāciju.

MĀRIS PŪĶIS, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks: - Pats par sevi tas, ka ir vietējā prese, nav tik augsta vērtība citu vērtību skalā kā varbūt tas, ka ir kaut kāds kontakts starp pašvaldībām un iedzīvotājiem. Līdz ar to, novēršot tirgus nepilnību, ir attaisnojams, ka cieš privātais.

Laikraksts «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» iznāk kopš 2000.gada. Tā īpašnieki ir paši darbinieki, bet 34 procenti pieder uzņēmumam «Dienas mediji». Avīzes galvenā redaktore Ivonna Plaude skaidro, ka attiecības ar Tukuma pašvaldību kopš iznākšanas daudzkārt ir bijušas asas. Tomēr, neraugoties uz to, dome avīzē izvieto savas reklāmas, lai gan izdod arī savu informatīvo biļetenu. Pašvaldību savienības ierosinājumos Plaude saskata līdzības ar padomju laiku ideoloģiju.

IVONNA PLAUDE, laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» galvenā redaktore: - Ļeņina darbos ar bija lasīts, kā jau mēs visi to PSRS laikā to marksismu esam mācījušies savulaik, kā tad, no turienes gūtās idejas. Kā mums jātiek galā ar citādi domājošiem. Un kā vajag pozitīvo mūsu īsto realitāti aprakstīt. Skatāmies, šodienas «Rīgas Laikā» jaunajā iznākušajā arī tas pats, arī Putins to mums ir teicis, izrādās, 5. novembrī, tikšanās laikā ar vēsturniekiem, ka mūsu kopējs uzdevums ir pārliecināt valsts pilsoņus, ka tikai šī te patiesība ir īsti objektīva un mums viss jādara, lai mūsu objektivitāti visai tautai parādītu.

Izrādās, ka mūsu valsts struktūru darbinieki par mūsu pašu iedzīvotāju naudu mūs vienkārši trulina un taisa mūs ne tik vien par muļķiem, bet vēlas apkarot demokrātiju.

Talsos ir gan pašvaldības avīze, gan televīzija. Pilsētā ir arī viena privāta avīze «Talsu Vēstis», kam, pēc galvenā redaktora Eduarda Juhņeviča teiktā, viegli neejot. Gadā tā par reklāmu no vietējās varas saņem ap 500 eiro. Kopumā Talsu pašvaldība sabiedrības informēšanai gadā tērē ap 90 tūkstošiem eiro. 43 tūkstošus izmaksā avīze, 5200 eiro tiek maksāti Latvijas radio divi, 800 eiro Kurzemes radio, bet 40 tūkstošus saņem Talsu televīzija.

AIVARS LĀCARUS, Talsu novada domes priekšsēdētājs (Talsu novada attīstībai): - Ir arī cilvēki, kam vairāk tomēr strādā vizuālā uztvere, un tad viņam vislabāk ir arī televīzija. Ja jau būtu šeit kaut kāda konkurence, šeit nāktu kaut kādas citas televīzijas un būtu gatavas par to pašu naudu kaut ko izdarīt, tad tas darbotos, bet tā jau īstenībā nav. Šī niša paliek tukša, mēs, lai varētu cilvēkus informēt arī šāda veidā, pie kā cilvēki pieraduši no 90.gadu sākuma, kad parādījās pirmās neatkarīgās televīzijas, tad arī turpinām, zināmā mērā izdodam nodokļu maksātāju naudu, bet tas viss tieši ir informācija, ko mēs sniedzam nepastarpināti par to, kas notiek pašvaldībā.

Talsu televīziju vada Inga Priede. Viņa vienlaikus ir arī Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja un Kuldīgas novada deputāte.

INGA PRIEDE, Talsu pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, SIA «Talsu televīzija» valdes locekle, Kandavas domes deputāte (Vienotība): - Protams, tas nav tīri pašvaldības kaut kāds tur PR, info. Tā vairāk ir sabiedrības informēšana par dažādiem notikumiem, ne tikai par Talsu novadu, bet mums vēl vecā rajona robežās ir Dundagas novads, Mērsraga novads, Rojas novads, mums ir slēgti sadarbības līgumi ar Dundagas novadu, ar Talsu pašvaldību, jo tā vienkārši pa tiešo mums neviens naudu nedod. Mēs izpildām kādu pasūtījumu, ja pašvaldība mūs aicina uz kādu notikumu, viņi par to mums attiecīgi pa minūtēm pēc tarifa arī samaksā. Mums ir noteikts tarifs, gan ar pašvaldībām, gan ar uzņēmējiem, kas mūs aicina. Mēs arī veidojam reklāmas.

- Vai jums pašai nešķiet, ka ir interešu konflikts, ka jūs esat sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja un reizē arī televīzijas vadītāja?

- Tas tā nu tuvu stāv, bet tā starpība, ka es neiesaistos. Es esmu ļoti aizņemta sava pamatdarba pienākumos un vairāk kārtoju finansiālās lietas, līgumu dokumentārās lietas, arhīvu lietas, lietvedības lietas.

Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Vita Dreijere, kas pati ir no Talsiem un līdz ar to arī interesējas par pilsētas medijiem, par nepieņemamu uzskata žurnālistikas imitāciju.

VITA DREIJERE, LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja: - Spriežot pēc satura, ko mēs varam redzēt šajās televīzijas ziņās, kā viņi to nosauc, mēģinājums kopēt žurnālistikas žanru, tur izskatās, ka viss, kas Talsos notiek, ir tikai pozitīvs. Viss tikai labi, tur visu ko atklāj, tur visu laiku kaut ko svin un vēl ir mēģinājumi izskaidrot oficiālās domes pozīcijas.

Šādas pašvaldību kontrolētas televīzijas, pašvaldību kontrolēti mediji cenšas imitēt žurnālistiku, un faktiski līdz ar to viņi maldina auditoriju. Tas ir tas pats sliktākais. Stāsts nav par to, kā mēs kaut ko nosaucam, stāsts ir par saturu. Ka auditorijai tiek mēģināts piedāvāt faktiski sabiedrisko attiecību saturu, ko mēģināts tā skaisti iepakot kā žurnālistiku.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožkalne uzskata, ka Pašvaldību savienības pamudinājumā deputātiem veidot savus medijus, kuros sniegt vienīgi pozitīvu informāciju, ir saskatāma nodokļu naudas izmantošana pretēji nodokļu maksātāju interesēm.

ANDA ROŽKALNE, RSU asociētā profesore: - Es domāju, ka tas ir ļoti vērtīgs materiāls, ka šarmantā atklātībā mēs varam redzēt, uz ko aicina vietējās politikas aktīvākos darbiniekus. Nevis darboties sabiedrības interesēs, bet sagrābt varu visos līmeņos, un palikušais ir neatkarīga prese. Darboties, lai izdotu pozitīvās informācijas izdevumus. Bet īstenībā tas nozīmē pastiprināt to, kas ir lielā nelaime Latvijā, tā saucamo politisko paralēlismu, ka mediji nevis diskutē, bet aizvieto politiku. Īstenībā tā ir liela problēma demokrātijas kvalitātei, jo paralēli izveidota paralēlu mediju sistēma, kas darbojas no nodokļiem, arī piesaista komercreklāmu, bez jebkādas konkurences nosmacējot vietējo mediju.

Likums nosaka par ko pašvaldībai iedzīvotāji noteikti jāinformē, bet konkrēti nav noteiktas robežas, cik tālu pašvaldība var īstenot savu pienākumu informēt sabiedrību. Praksē liela nozīme ir pašvaldības resursiem un labajai gribai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu