LPS aicina īstenot individuālu pieeju lēmumu pieņemšanā par lauku skolu nākotni

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Lemjot par lauku skolu nākotni un vietu izglītības sistēmā, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāīsteno individuāla pieeja un izpratne, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Šodien LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsvērusi, ka jautājumā par pamatizglītības iestādēm ir būtiski ņemt vērā izglītības pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

Vidusskolu jautājumā būtiska ir pašvaldību iesaistīšanās.

Ņemot vērā, ka vairāk nekā 20 vidusskolās šogad nav atvērta 10.klase, ministre aicināja pašvaldības pašas izvērtēt situāciju un iespēju robežās rūpēties par skolēnu piesaisti.

Sēdes laikā skatīts jautājums par pedagogu atalgojumu, kur Seile atzinusi, ka nevar apsolīt, ka visi pedagogi tiks iekļauti vienotā atalgojuma sistēmā, taču vienlaikus gan esot skaidrs, ka bez papildu finansējuma to nevar panākt.

Pašvaldību pārstāvji ar ministri diskutējuši arī par jēdzienu «izglītības kvalitāte», aicinot šo terminu neattiecināt tikai uz centralizētajiem eksāmeniem un sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs. LPS uzskata, ka ir jāņem vērā arī skolēna attīstības dinamika, sociālā iekļaušanās sabiedrībā, līdzdalība, sociālās prasmes, brīvprātīgā darba iespējas un motivācija.

«Izglītības uzdevums nav tikai iemācīt rakstīt, lasīt, rēķināt, bet gan dot prasmes sarunāties, mācēt ņemt vērā savus biedrus, iemācīties empātiju pret klasesbiedriem un sabiedrības locekļiem, un to ir iespējams panākt arī mazās skolā,» uzsvēra LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu