Latvijas iedzīvotāju šaubas par sevi un pašpārliecības trūkums ir galvenais iemesls, kas uztur vēsturiskās bailes no Krievijas, pašlaik aktualizējot arī jautājumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas aizliegumu apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Krievijas Federācijas pilsoņiem, uzskata Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris.
«Ir smieklīgi, ka šī diskusija turpinās jau gadiem. Skaidri redzams, ka tas nav integrācijas vai drošības jautājums. Ir jārunā par to, cik lielā mērā katrs no mums iekšēji izjūt apdraudējumu. Mani sargā sajūta, ka es šajā valstī esmu akcionārs, līdzīpašnieks. Ir nepieciešamas izmaiņas mūsu domāšanā. Ja vairāk kultivēsim sevī kungu, īstu valsts saimnieku apziņu, zudīs arī bailes, ka mūs kāds okupē, pērkot nekustamos īpašumus,» uzsver aktieris.
Īpašums vēl nepadara par saimnieku Latvijā
Ķesteris uzmanību pievērš arī faktam, ka nekustamais īpašums un uzturēšanās atļauja, kas tiek izsniegta uz laiku, ārvalstniekiem nedod līdzvērtīgas tiesības. «Tikai tas, ka ārzemju kaimiņam ir lielāka māja nekā tava saimnieka sēta, nenozīmē, ka viņš tagad ir saimnieks. Viņš ir vienīgi mazākuma akcionārs, kam uz noteiktu laiku ļauts izmantot daļiņu mūsu īpašuma,» uzsver aktieris, norādot, ka citās valstīs no šādiem pagaidu iemītniekiem pilsoņi nebaidās.
«Kāpēc mēs uztraucamies par Krievijas pilsoņiem? Tikpat labi tie varētu būt Austrālijas pilsoņi, kas Latvijā iegādājas īpašumus. Piemēram, Londonā ļoti daudz īpašumu pieder krieviem. Nevienam par to Anglijā galva nesāp. Manuprāt, visu krievisko nomelnot vai baidīt kā ar bubuli ir vienkārši neapdomīgi,» secina Ķesteris.
Drīzāk jābaidās no lielā aizbraucēju skaita
Pēc aktiera domām, daudz vairāk būtu jābaidās no pilsoņu emigrācijas, nevis no ārvalstniekiem, kas Latvijā rod patvērumu sev un savam kapitālam. «Daudzi viedokļu līderi pašlaik spekulē ar bailēm. Tiek spēlēts kariņš ar neesošu pretinieku - ar cilvēkiem, kurus esam nosaukuši par ienaidniekiem. Mani neuztrauc tie 9000 vai 10 000 pārdoto TUA, mani vairāk uztrauc 22 000 cilvēku, kas pusgada laikā aizbraukuši no Latvijas. Kāds man no TUA labums personīgi? Nekāds! Valstij, Latvijai? Jā! Tas ir jautājums par investīciju piesaisti, kas dod iespējas biznesa izaugsmei,» uzskata aktieris.
Vērtējot pašreizējo situāciju un lūkojoties nākotnē, Ģirts Ķesteris ir kritisks. «Es dzīvoju jūgendstila rajonā. Bieži staigāju pa Alberta, Antonijas un Elizabetes ielu - vakaros gaismas logos tur nedeg. Acīmredzot mums nav vietējo līdzekļu, lai šīs ēkas autentiski atjaunotu. Cik ilgi tās vēl stāvēs? Līdz sasniegs dabīgo sabrukšanas stāvokli? Skaista perspektīva!» saka Ķesteris.
Aizliegumi negatīvi ietekmēs Latvijas kino industriju
Kā norāda aktieris, TUA izsniegšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem negatīvi ietekmēs arī Latvijas kino industriju. «Krievijas producentu grupas, kas dodas uz Latviju filmēt, dod darbu daudziem vietējiem profesionāļiem. Zinu, ar kādu cieņu pret mums izturas, cik augstu novērtē mūsu tehnisko cilvēku profesionālismu. Domāju, ka viņu labās atsauksmes par Latviju un Latvijas iedzīvotājiem nav tikai tukšas pieklājības frāzes. Esmu dzirdējis par krievu plāniem Latvijā izveidot kino paviljonu, kas nodrošinātu daudz pastāvīgu darbvietu, jo viss filmu ražošanas process notiktu šeit. Diemžēl pašlaik arī šo projektu nākotni ir grūti prognozēt,» bažas pauž Ķesteris.
Jau ziņots, ka Saeima nolēma turpināt darbu pie iepriekšējā sasaukumā neizskatītā likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Minētās izmaiņas rosināja nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), iesniedzot grozījumus Imigrācijas likumā.
VL-TB/LNNK likumprojekts paredz valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu Saeima varēs atcelt šos ierobežojumus.
