Veiksmīgai Latvijas zinātnes un augstākās izglītības attīstībaas nozarei pēc iespējas dabiskāk būtu jāieaug Eiropas pētniecības telpā, uzskata izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieks augstākās izglītības un zinātnes jautājumos fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.
Intervijā aģentūrai LETA Kaščejevs uzsvēris, ka pašlaik nozares struktūra vēl aizvien daudzviet līdzinās Padomju Savienības modelim. Viņš skaidroja, ka «savulaik tikām kā ar asu nazi nogriezti no tā, kas ir bijis».
Kaščejevs uzskata, ka «ieaugšana» lielā mērā jau ir notikusi, bet joprojām pastāvot šķēršļi. Tie varētu būt vecajā sistēmā balstīti domāšanas veidi, kas traucē strādāt pēc tiem principiem, kas Rietumu pasaulē ir pašsaprotami, norādīja padomnieks.
Turpmākajai augstākās izglītības un zinātnes telpas attīstībai nepieciešamas jēgpilnas reformas, kas spēj palielināt nozares atdevi un līdzekļu izlietojuma efektivitāti, aizstājot formālo piegājienu, pārliecināts Kaščejevs. Viņš uzskata, ka stratēģiski svarīgi ir ieviest kvalitātes monitoringa sistēmu.
«Nozarē visiem stingri jāpierod pie tā, ka eventuāli darbs tiek vērtēts.
Tāpēc ir jābūt skaidram, kas šo darbu vērtē, kādi ir nosacījumi, mehānisms - tas ir liels izaicinājums, no kura atkarīgs Latvijas zinātnes turpmākās attīstības virziens,» sacīja Kaščejevs.
Viņš domā, ka tagad ir iespēju laiks, lai rastu jaunas sadarbības iespējas, aktualizētu iestrādnes tajās nozarēs, kas jau sevi ir apliecinājušas, un rastu šī laika situācijai piemērotu modeli.
