Periods starp Eiropas Savienības struktūrfondiem pierādījis, ka Latvijas augstākā izglītība un zinātne pārdzīvo vērā ņemamu atkarību no ārējiem finansējuma avotiem, pārliecināts izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieks augstākās izglītības un zinātnes jautājumos fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.
Intervijā aģentūrai LETA Kaščejevs uzsvēra, ka situācija ar atkarību no struktūrfondiem «līdz šim bijusi diezgan traģiska, jo struktūrfondi bija galvenais vairogs, kas zināmā mērā slāpējis krīzes triecienu nozarei». Viņš piekrīt tam, ka pašlaik ir vietā pārmetumi, ka dramatiski samazinātais valsts finansējums joprojām palicis krīzes līmenī.
«Šī ir ļoti skaudra realitāte, īpaši jauniem cilvēkiem, kuri struktūrfondu laikā tika piesaistīti zinātnei. Projektu noslēgumā atliek vien gaidīt - nākamgad iedos vai neiedos,» satraukts Kaščejevs.
Padomnieks uzskata, ka struktūrfondu piesaistes gadījumā galvenais ir uzmanīties no «naudas apgūšanas» domāšanas veida, jo «bieži nodod attieksme, mēs skatāmies uz kādu finansējumu nevis kā iespēju investīcijām un izaugsmei, bet kā uz naudu, kas jānotērē, jo citādi vairs nedos».
Nākamajā plānošanas periodā ir jāuzmanās no atkarības veidošanas un struktūrfondu piešķiršanas nosacījumi ir maksimāli jāfokusē tieši uz «struktūru» - konkurētspējas palielināšanu ilgtermiņā, uzskata Kaščejevs, brīdinot, ka papildu atlaides un nosacījumi no Eiropas puses neturpināsies bezgalīgi.
Tāpēc ir svarīgi, lai papildu atbalsta veids, ko nodrošina struktūrfondi, sekmētu atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē, sacīja Kaščejevs. Viņš ir pārliecināts, ka būtu ārkārtīgi tuvredzīgi un ļoti bēdīgi, ja valsts attieksme paliktu nemainīga - «ir struktūrfondi, ļoti labi, tad par valsts finansējumu un tā kritiski zemo līmeni nemaz nav jāuztraucas».
