Eksperti par vārda brīvību: Latvieši neatpazīst satīru

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Parīzes notikumu kontekstā, spriežot par mākslinieka un vārda brīvību arī Latvijā, problēma ir tajā, ka cilvēki neatpazīst satīru, šodien Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļas un portāla «Mans medijs» rīkotajā diskusijā norādīja eksperti.

Kinozinātnieks LU asociētais profesors Viktors Freibergs, daloties pārdomās par to, kā tiek uztvertas karikatūras un citi izpausmes veidi, norādīja, ka

daudzviet, arī Latvijā, cilvēki neatpazīst satīru. Latviešiem trūkst arī pašironijas.

Šajā jomā mūsu valstī sabiedrībai nav kopskata, sprieda eksperti. Teātra zinātniece Zane Radzobe kā piemēru minēja lielo «šūmēšanos» sociālajos tīklos par Latvijas identitātes aizskaršanu, tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka par islāmu var ironizēt brīvi.

Analizējot kopainu, diskusijas dalībnieki norādīja, ka

mūsu valstī izteikšanās brīvībā ir pietiekami daudz ierobežojumu un aizliegumu.

Portāla «Satori.lv» galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norādīja, ka tikai pirms aptuveni desmit gadiem tika atcelta kriminālatbildība par valsts amatpersonu «apvainošanu». Tāpat arī Latvijā pastāvēja aizliegums aizskart reliģiju, kas atcelts nesen, bilda Freibergs.

Runājot par to, ko mākslinieks savos darbos drīkst atļauties, Šlāpins uzsvēra, ka karikatūrista zīmētais ir tikai tēls, ar kura palīdzību runāt par aktuālām tēmām sabiedrībā, taču tas nav konkrētas personas goda un cieņas aizskārums. Teātra zinātniece Zane Radzobe pauda viedokli, ka

mākslinieki drīkst darīt visu, taču jautājums ir - vai to vajag darīt tieši tādā veidā un kādam nolūkam.

Analizējot notikumus Francijā satīriskā izdevuma «Charlie Hebdo» redakcijā, Šlāpins uzsvēra, ka ir kļūda šo gadījumu saukt par «kultūru sadursmi». Šīs karikatūras nebija iemesls teroraktam, bet gan iegansts, norādīja Šlāpins.

Diskusijas dalībnieki gan bija vienisprātis, ka

ar provokatīviem tēliem bieži vien tā veidotāji arī apzināti meklē slavu

un tas ir arī sava veida mārketings. Kā norādīja Freibergs, «lai darbs kļūtu populārs, jāpanāk, lai to aizliedz politiķi vai nosoda baznīca».

Tajā pašā laikā pastāv tendence, ka daudzu autoru darbi kļūst provokatīvi ārēju apstākļu un citu cilvēku ietekmes dēļ, norādīja Šlāpins. Tas noved pie tā, ka bieži vien kāds «garadarbs» kļūst par provokatīvu, taču tie, kas patiešām tādi ir, paliek sabiedrības nepamanīti.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļa un portāls «Mans medijs» diskusiju rīkoja, lai pēc teroristu sarīkotās asinspirts izdevuma «Charlie Hebdo» redakcijā atbildētu uz jautājumiem, vai vārda brīvībai un mākslinieka izpausmju brīvībai var būt robežas, tabu. Kā arī - vai starp Franciju un Latviju ir atšķirības?

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu