RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kā Tieslietu ministrija gribēja aizliegt vārda brīvību

Nekā personīga/TV3 46
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs | Foto: Ieva Lūka/LETA

Ja spēkā stātos Tieslietu ministrijas sagatavotie jaunākie grozījumi Preses likumā, raidījums Degpunktā vairs nevarētu iziet ēterā pie saviem skatītājiem kā līdz šim. Ne tikai Degpunktā, neviens medijs nevarētu ziņot sabiedrībai par Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas asiņainajiem notikumiem, kur noslepkavoja policistu, vai sekot to vainīgo saukšanai pie atbildības, kas izraisīja Maximas veikala sabrukšanu, izdzēšot 54 dzīvības.

Pamatojot ar rūpēm par cietušo interesēm, Tieslietu ministrija plāno aizliegt medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus, kamēr nebūs beigusies izmeklēšana, tiesāšanās un stājies spēkā spriedums.

AGRIS BLŪMFELDS, LNT raidījuma «Degpunktā» producents, žurnālists:

Ja mums kā žurnālistiem ir jābaidās, vai mēs nevaram kaut ko pateikt, un vēl jāiet pie procesa virzītāja un jālūdz, vai mēs varam runāt ar cietušo, un viņš saka, ka nedrīkst, jo man tāpat viss skaidrs? Bet ja nu policists ir tieši tas, par kuru sūdzas? Kā mēs varam aizrakties līdz patiesībai? Ja cietušais vienkārši tiek nospiests un mēs arī?

Jaunā likuma redakcija arī neļautu ziņot par tiesas gaitu. Žurnālisti drīkstētu gan tiesās piedalīties, bet tur uzzināto varētu publicēt pēc daudziem gadiem, kad būtu beigusies tiesāšanās visās instancēs.

IVO JURKĀNS, LNT ziņu žurnālists:

Ļoti daudz ko nozīmē konkrētie cilvēki, konkrētie tiesneši. Manā pieredzē ir bijis, ka tiesneši strādā pēc noteiktiem principiem un tad ir viegli sadarboties. Man šķiet, ka grozījumi ir ļoti viegli interpretējami un tas atsviestu mūs 10 – 15 gadus atpakaļ.

Tas būtu pretrunā ar tiesas procesa būtību, vienisprātis ar žurnālistiem ir Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Stūris. Atklātās tiesas sēdes kalpo sabiedrības tiesībām zināt, ka tiesa spriesta taisnīgi. Tagad šis princips tiktu pārkāpts.

GUNTARS STŪRIS, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis:

Mēs publiskās tiesas sēdēs spēlējam vienu un to pašu lomu – gan jūs kā mediju pārstāvis, gan es kā tiesnesis. Mums ir jāatspoguļo sabiedrības intereses un vajadzības – jāaizsargā sabiedrība, tajā pašā laikā mēs nevaram pateikt, ka šis cilvēks jau ir vainīgs.

Pretrunīgos likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa. Kurš tieši ierosinājis stingro normu, uzzināt nevar, jo darba grupa protokolus nav rakstījusi. Tās vadītāja Indra Gratkovska joprojām uzskata, ka darbs paveikts labi un būtībā mediju likumā nekas nav mainīts.

INDRA GRATKOVSKA, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore:

- Uz medijiem attiecas ne tikai preses likums, bet arī citi likumi, kas ir valstī, tieši tikpat daudz kā uz citiem cilvēkiem.

- Jūs uzskatītu, ka ar šiem grozījumiem jūs neuzliekat lielākus rāmjus medijiem, kas atspoguļo kriminālprocesu?

- Pilnīgi noteikti nē!

Tam nepiekrīt juriste Linda Bīriņa, kura specializējas mediju tiesību jautājumos. Ministrijas izstrādātais likumprojekts ne tikai būtiski sašaurina preses tiesības, bet ir tiešā pretrunā gan ar nacionālajiem, gan starptautiskajiem tiesību principiem attiecībā uz vārda brīvību. Linda Bīriņa arī izpētījusi, ka Eiropas Savienības direktīvā, uz ko atsaucas ierēdne, īpaši norādīts, ka ierobežojumiem jābūt saskaņā ar vienu no cilvēka pamatbrīvībām - vārda brīvību.

LINDA BĪRIŅA, zv. advokāte, juridiskais birojs «Borenius»:

Ar šādu regulējumu Jūrmalgeita nebūtu iespējama?

- Nē, juridiski nē. Jo principā tas iekļauj aizliegumu šos materiālus jebkādā veidā publiskot un nekādā veidā nav minēts, ka šie ir izņēmumi - šīs būtiskās sabiedrības intereses, kas katrā noteiktā gadījumā būtu jāizvērtē.

Šobrīd tas ir absolūts aizliegums, kas ir paredzēts ar grozījumiem.

Ka direktīva ir tikai aizsegs ministrijas nekvalitatīvajam darbam, liecina arī Nekā personīga noskaidrotais. Identiski grozījumi likumā par presi jau vienreiz tika bīdīti uz Saeimu, taču 2009. gadā tie piedzīvoja fiasko Cilvēktiesību komisijā, nesasniedzot parlamenta plenārsēdi. Arī toreiz Tieslietu ministriju kūrēja tēvzemieši, un grozījumus Saeimā uz otro lasījumu iesniedza tolaik tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

GAIDIS BĒRZIŅŠ, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs, bijušais tieslietu ministrs:

Vai varat pateikt atšķirības?

- Jā, droši vien lielas atšķirības šeit nav.

Kāpēc vienreiz noraidītie grozījumi kā jauni parādījušies tagad, Bērziņš nezina.

Jūs kā Saeimas deputāts tagad varētu balsot par šādu redakciju?

- Es droši vien gribētu detalizēti uzklausīt šo darba grupas dalībnieku argumentāciju.

DZINTARS RASNAČS, tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība):

Jautājums, vai Gaidis Bērziņš jums palūdza no jauna virzīt grozījumus likumā par presi?

(Rausta plecus.) - Pirmā dzirdēšana par tādu jaunumu! Viss, kas saistīts ar direktīvām, visu patstāvīgi dara ierēdņi.

Kurš atbildēs par šo nolaidību, ģenerālprokurors pat šo redakciju kritizē?

- Es domāju, ka konkrētās darba grupas vadītājai būs diezgan nopietna saruna ar mani...

INDRA GRATKOVSKA:

Vai varat pateikt konkrēto personu, kura ir šā priekšlikuma autors?

- Tā ir darba grupa...

Iespējams, ka, ieviešot absolūto aizliegumu žurnālistiem publicēt kriminālprocesa materiālus, ministrija neveiksmīgi centās palīdzēt izmeklēšanas iestādēm, no kurām laiku pa laikam noplūst vēl izmeklēšanā esošu lietu saturs - sarunas, ekspertīzes un citi pierādījumi. Taču šie grozījumi problēmu nerisina, jo neattiecas uz portāliem un blogiem, kas nav reģistrējušies kā mediji.

ĒRIKS KALNMEIERS, ģenerālprokurors:

- Kriminālprocesa likuma pirmajā daļā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanas materiālu publicēšanas aizliegumu ir plašāks nekā likums par presi. Šeit tātad šī norma jau patlaban ir plašāka, nekā tas ir paredzēts likumā par presi. Medijiem jābūt noteiktā kārtā reģistrētiem. Līdz ar to nav saprotams, ko ir vēlējušies pateikt ar šo regulējumu.

Tad jūs uzskatītu to par kļūdainu vai neveiksmīgu?

- Neveiksmīgi izstrādāts likumprojekts!

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs rezonansi izraisījušo likumprojektu atsaucis. Taču tas nav atmests pavisam, uz nākamo darba grupas sēdi tikšot aicinātas mediju organizācijas, lai izlemtu tā tālāko gaitu. Domājot, kam būtu izdevīgs šāds nesamērīgs aizliegums, var piesaukt tikai apsūdzētos, kuriem vairāku desmitu gadu garās tiesāšanās un galīgā tiesas sprieduma neesamība ļauj joprojām būt augstos amatos un izvairīties no neērtiem jautājumiem.

Atbilde, kura persona tad īsti ierosināja labot preses likumu ar jau reiz izbrāķētu redakciju, varētu slēpties sēžu protokolos. Tomēr Tieslietu ministrija aizbildinās, ka rakstveidā neviens sarunas nav fiksējis, bet esot veikti audioieraksti, kurus šonedēļ to lielā apjoma dēļ žurnālisti iegūt nevar.

Mediji Dzintars Rasnačs Gaidis Bērziņš Ēriks Kalnmeiers Jēkabpils
46 Komentāri